Latvijā nebūs no Kaimanu salām vadīta ekonomika 0
Valsts kļuvusi par brangāko kapitālistu un pārņēmusi savā klēpī neskaitāmus īpašumus, kurus līdzšinējie banku magnāti un finanšu dūži, velmētā metāla karaļi un sīkie drāšu žogu, peļu slazdu fabrikanti vadījuši nemākulīgi kā nebēdnieki Makss ar Moricu vai paspēlējuši zolītē par santīmu.
Re, kā valsts tomēr izrādās labāks pārvaldītājs par gaisagrābslīgu privāto un tas, ko saīsināti sauca MK (Ministru kabinets), tagad dēvējas par UVK (Uzņēmumu vadība un konsultācijas). Reprivatizētas ir finanšu ie stādes ar muzejisku vērtību (kā “Parex banka”), ne visai dārgi, par malkas cenu valsts iegādāsies metālapstrādes flagmani – tīri labu ražotni aizsargājama kultūrvēsturiska pieminekļa statusā, tiks pirkta Ķemeru sanatorija, mūsu kurortoloģijas lepnums, valdības krampīgās rokās nonākusi aviokompānija un citi “Premium” klases uzņēmumi un nekustamie īpašumi. Iedzīvošanās mantā izvērtusies par lielo ķērienu, valsts ir kļuvusi bagāta, kamēr iepriekšējie īpašnieki ir spiesti aiziet ar to mantību, kas mugursomā, un dāvinātu vērdiņu kabatā. Valsts monopols daudzos ražošanas un pakalpojumu segmentos, noteicošajos saimniecības sektoros – tas ir ļoti labi. Latvijā ekonomiku nevadīs ne no Kaimanu salām, ne no Ķengaraga dzīvokļa, kurā pierakstīts bomzis reģistrējies par 300 korporāciju un holdingu zicpriekšsēdētāju. Uzņēmumu vadība un konsultācijas nozīmē pirmklasīgas vakances darba vietas mazkustīgiem kanceleju darbiniekiem, kuriem tagad jāpārtop par tehniski izveicīgiem vīriem, mantziņiem un izdarīgiem menedžeriem.
Šķēles kungs maldījās, kad viņam reiz labpatika prātot, ka valsti var pārvaldīt kā firmu. Viss sagriezies kājām gaisā, un valsts pati vada un administrē firmas, kompānijas, trestus. MK ir globālais spēlētājs tautsaimniecībā.
Drīz būs kārta valstiskot “Latvijas gāzi”, organizēt Rīgas “Dinamo” kā valsts akcijsabiedrību, kas zina, vai valdība neizlems par sev reiz piederējušās, bet tagad zaudējumos slīkstošās “Dienas” avīzes nacionalizāciju vai rekvizīciju. Mērķis ir sešās dienās nopirkt visus brīvā tirgū pēc palētināta cenrāža un ar atlaidēm izmestos uzņēmumus, un pēc “trakajām dienām” septītajā atsēsties, pārlaist acis saimniecībai un atzīt to labu esam. Tādējādi stabilizējas valdības mātišķs tēls. Kurai vecai mēslu kastei MK pieķeras klāt, tur uzplaukst ziedoša rožu dobe. Par darbarūķu un valdes locekļu algām šajās oranžērijās aplaizīsies vienmēr modrā arodbiedrība! Šķiriskas pieejas vārdā labējā valdība savos uzņēmumos piešķir brīvpusdienas un bezmaksas dzērienu kartes, apdrošināšanas polises un atpūtas braucienus ar motorkuģi pa jūru. Cehos ir brīv kūpināt cigāru un dibināta savienība “Strādnieku sports un prieks”, tā ka zociķi lai nemuld, ka mantiskā šķira, buržuju valdība ir viens un tas pats, lai nepukst, ka valstī izkalpina un asinis sūc. Vienīgais, ko valdība vēl varētu izsūknēt, – no Kipras aizplūstošos miljonus.
