Latvija neatbalstīs pašreizējo piedāvājumu ES daudzgadu budžetam 0
Latvija neatbalstīs pašreizējo piedāvājumu Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetam, norāda ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.
Ārlietu ministrijas (ĀM) Preses dienestā aģentūru BNS informēja, ka otrdien Rinkēvičs piedalījās Vispārējo lietu padomē, kuras darba kārtībā galvenās diskusijas bija par ES daudzgadu budžeta ietvaru 2014.–2020.gadam. Ministri savā starpā diskutēja par Eiropadomes prezidenta Hermana van Rompeja (Herman Van Rompuy) sagatavotajiem Eiropadomes secinājumiem 22.–23.novembra valstu un valdību vadītāju sanāksmei.
“Padomes priekšvakara diskusijas gaitā bija redzams, ka ir izveidojies neformāls dalībvalstu dalījums – no vienas puses, neto maksātāji, kas uzskata, ka Eiropadomes prezidenta priekšlikums samazināt budžetu neiet pietiekami tālu un ka nepieciešami tālāki samazinājumi, bet, no otras, kohēzijas politikas atbalstītāji, kas uzskata, ka piedāvātie samazinājumi ir pārāk drastiski un negatīvi ietekmēs ES ekonomiskās izaugsmes potenciālu,” pavēstīja ĀM.
Papildu tam gandrīz katra valsts pieminēja savas tā sauktās sarkanās līnijas. “Kaut arī Latvija ir gatava konstruktīvi meklēt risinājumu tam, lai panāktu vienošanos, pašlaik izskatās, ka iespēja vienoties ir ļoti zema, jo Eiropadomes prezidenta priekšlikums par finansējumu Latvijai ir nepieņemams un Latvija par to nevar balsot,” diskusiju Vispārējo lietu padomē komentēja ārlietu ministrs.
Rinkēvičs kolēģiem norādīja – lai Latvija atbalstītu vienošanos par ES budžetu, ir jānodrošina nacionālais Kohēzijas politikas finansējums vismaz pašreizējā apmērā, kā arī Latvijā maksātie tiešie maksājumi tādā līmenī, kas nodrošina godīgus konkurences nosacījumus Latvijas lauksaimniekiem vienotajā ES tirgū. “Bez šo vajadzību respektēšanas vienošanās nebūs iespējama,” uzsvēra ārlietu ministrs.
Jau vēstīts, ka Ministru prezidents Valdis Dombrovskis ceturtdien un piektdien Briselē piedalīsies Eiropadomes ārkārtas sanāksmē. Sanāksmē ES valstu līderi diskutēs par ES daudzgadu finanšu ietvaru 2014.‒2020.gadam.
Premjers sarunās aizstāvēs Latvijas prioritātes ‒ pietiekami lielu kohēzijas politikas finansējuma nodrošināšanu, kā arī godīgu un vienlīdzīgu konkurences nosacījumu panākšanu Latvijas lauksaimniekiem kopējā Eiropas tirgū. Premjeram uz Briseli līdzi dosies arī zemkopības ministre Laimdota Straujuma.
Briselē valstu vadītāju tikšanās laikā plānota arī Baltijas lauksaimnieku protesta akcija. Latvijas lauksaimnieku organizācijas kopā ar Igaunijas un Lietuvas lauksaimniekiem jau visu gadu ir apvienojušās kopīgā kampaņā, lai panāktu, ka ES tiešmaksājumu līmenis Baltijas valstīm ir vismaz 80% no vidējā ES.
