Atis Klimovičs: Latvijā nav jāizplata Kremļa propaganda 32
Ja populārs Latvijas interneta medijs publicē rakstu, kas sākas ar tādu “atklājumu”, ka Ukrainā norisinās pilsoņkarš, tas nepārprotami vērtējams kā Krievijas melīgās propagandas izplatīšana. Tieši šādu viedokli pasaulei, tajā skaitā “tuvajām ārzemēm”, arī Latvijai, cenšas uztiept Kremļa informatori. Patiesība ir pilnīgi pretēja, jo jau kopš 2014. gada Ukrainā, kur, pēc Vladimira Putina teiktā, dzīvojot krievu tautai sevišķi tuvi cilvēki, ievests tūkstošos vienību mērāms daudzums Krievijas kaujas tehnikas. Ukrainas apdzīvotās vietas un karavīri smago kauju laikā pavisam vienkārši apšaudīti no Krievijas teritorijas. Tas viss fiksēts no gaisa un bijis publiski apskatāms. Ne viens vien pēc patiesības alkstošs cilvēks ir jautājis – vai tas, ka zinām, kaut ko maina? Pastāvot šovinistiski un revizionistiski orientētai Krievijai, kas turpina pastiprināti bruņoties, nav nekādu iespēju izšķiroši mainīt Kremļa politiku. Taču ir viena būtiska nianse – patiesā stāvokļa izpratne liek brīvajai pasaulei būt informatīvi aktīvai un runāt patiesību, kas allaž bijis uzskatāms par iedarbīgu līdzekli. Tas attiecas arī uz Latviju, kas nav sevišķi rosīga Ukrainas aizstāve diplomātiski informatīvajā laukā. Taču tas ir nepieciešams, lai mūsu sabiedrotie daudzās Eiropas valstīs būtu mazāk motivēti virzīt tālāk ideju par sankciju atcelšanu pret Krieviju. Mūsu regulāri pausts atbalsts vajadzīgs Ukrainai, to apstiprinās gan šīs valsts vadība, gan ierindas pilsoņi.
Piebalsošana Kremlim par iekšējā jeb pilsoņkara norisi Ukrainā liek domāt par apzinātu nepatiesības izplatīšanu ar mērķi pārvērtēt kritisko izturēšanos pret agresīvo lielvalsti. Ja piekrītam šim viedoklim, tad atliek tikai nedaudz solīšu līdz sankciju atcelšanai un biznesam “kā ierasts”. Arī līdz atziņai, ka lietas Krievijā nav nemaz tik trakas. Tad varbūt pat nepamanīsim nopietno militāro spēku koncentrāciju pie Krievijas rietumu, tātad mūsu, robežu tuvumā. Tomēr “Iskanderu” izvietošana tikusi atbilstoši novērtēta un tas vēlreiz apstiprina, ka NATO pavēlniecība nevarēs laiskoties vismaz dažus tuvākos gadus.
Latvijā nav nepieciešams retranslēt Kremļa propagandu un ir nevietā atsaukties uz preses un viedokļu paušanas brīvību. Laiks saprast, ka kara laikā jāizturas atbildīgi un diezin vai būtu prātīgi noliegt acīmredzamo, ka Krievija īsteno pret Rietumiem, arī Baltijas valstīm, informatīvo karu. Diezin vai Otrā pasaules kara laikā Vinstons Čērčils varētu piekrist Trešā reiha viedokļa paušanai britu zemēs ar mērķi nodrošināt viedokļu dažādību.
Kas attiecas uz lielāko daļu Latvijas iedzīvotāju, viņu izpratni šādi raksti nemainīs. Savu attieksmi daudzi jau parādījuši gandrīz kopš kara pirmā gada. Esam iesaistījušies palīdzības vākšanā un nosūtīšanā ukraiņiem, ārstējuši viņu karavīrus Latvijā, uzņēmuši ukraiņu bērnus. Tas darīts humānu apsvērumu vārdā, skaidri apzinoties, ka Ukrainu piemeklējis ārkārtējs pārbaudījums un tie nav tikai vārdi. Līdz šim nestie upuri valsts neatkarības aizstāvībā, kā arī krievu militāro spēku koncentrēšana vairākos virzienos pie Ukrainas robežām neļauj atslābināties. Iespējams, lielākie pārbaudījumi vēl priekšā.
