V. Sprūde: – Jums drīz būs apaļa jubileja, bet līdz pensijai vēl tālu. Kā pelnāt maizi? 59
– Ar publicistiku. Esmu laimīgs cilvēks, jo nekad neesmu varējis integrēties ļoti reglamentētos darbos. Man patīk brīva profesija. Padomju laikā tā nevarēja, tad saņemtu ciet par liekēdību. Bet nevarētu teikt, ka esmu atrāvies no jebkādām struktūrām. Esmu arī pētnieks, konsultants LNVM. Uzstājos tur lekciju ciklā. Saņemu algu. Mans uzdevums ir attīstīt ekspozīciju un strādāt pie mūsu nesenās vēstures pētīšanas, jo, kā jau teicu, AP pētniecībā līdz šim nekas nav izdarīts. Iznāk, ka esmu savu darba karjeru sācis kā muzeja darbinieks, jo strādāju Teātra muzejā un noslēgumā atkal atgriežos muzejā. Dzīvoju lauku mājās pie Pļaviņām. Ar pārtiku savu ģimeni, kurā ir diezgan daudz cilvēku, apgādāju. Visu izaudzējam paši. Ja nav zaļā sertifikāta, tad uz pirkto produkciju nepaļaujos. Paļaujos tikai uz savu. Man arī drava ir un medus. Medus gan šogad nav daudz, kādi simt litri. Viss pašiem. Neko nepārdodam. Viss prasa darbu, tāpēc vasarā bija grūti ko radošu vēl darīt. Tagad šo to uzrakstu. Kā redzat, tērēju laiku ar intervijām.
– Pirms dažiem gadiem izskanēja ideja, ka tādiem kā jums valstij vajadzētu mūža pensiju maksāt, tādu kā eksprezidentiem.
– Man ir neērti tā par sevi… Teikšu, ka Lietuvā attieksme pret tiem, kas balsoja par neatkarību, un viņu nodrošinājumu ir daudz cienījamāka nekā pie mums. Viņiem ir gan valsts pensija, ko maksā kā neatkarības cīnītājiem, gan saglabāta dzīves laikā darbā nopelnītā. Viņiem ir tik smalki, ka katram pat zemes gabals uzdāvināts. Un vēl viņiem valsts finansē vienas grāmatas izdošanu. Es lietuviešiem prasīju, vai tas nav par daudz. Nē, par to viņiem esot jāstrādā – jādod intervijas, jābraukā pa skolām, jāveicina Lietuvā patriotisms. Un tas viņiem ir izteikts, jo 11. martā, kas ir viņu 4. maija analogs, katru gadu notiek grandiozi svētki. Ar karogiem un skolēnu gājieniem. Turklāt pa visu Lietuvu.
– Gadi rit, nebūs ilgi jāgaida, kad sociālās garantijas atmodas laika darbiniekiem kļūs aktuālas.
– Ir valsts likums, ka AP deputātiem, kuri balsoja par neatkarību, ir speciālā valsts pensija – 80% no pašreizējās Saeimas deputāta algas. Bet tur ir viens “bet”. Alga Saeimas deputātiem ir šausmīgi maziņa! Lai tauta neteiktu, ka viņi saņem pārāk daudz, Saeimas deputātiem ir sataisītas neskaitāmas piemaksas, kurās viņi, šķiet, saņem pat vairāk nekā algā. Un tā pensija bijušajiem AP deputātiem īsti pat tāda neskaitās. Jānim Škaparam jau ir 87. Vienreizējs cilvēks! Joprojām peld, skrien un, galvenais, saglabājis skaidru prātu. Viņam nomira dzīvesbiedre, un viņš bija palūdzis pensionāru pabalstu. Bet viņam atbildēja: jūs neesat pensionārs! Izrādās, tā par balsošanu piešķirtā it kā ir, bet tajā pašā laikā neskaitās pensija. Kaut kas tajā likumā nav līdz galam iestrādāts, ja jau neskaitāmies oficiāli pensionāri un mums tādas privilēģijas kā citiem pensionāriem nemaz nepienākas…
