Latvijā parādījusies mazpazīstama miežu slimība – ramulārija 0
Autores: Zane Dumbre, Olga Pavloviča, LAAPC
Pagājušā gada sezonā Latvijas augu aizsardzības pētniecības centrs (LAAPC) ziemas un vasaras miežu izmēģinājumos novēroja sarkanīgi brūnus nekrotiskus, izmērā nelielus (1–5 mm gari un 0,5–1 mm plati) plankumus ar hlorotisku apmali, kas bija redzami no abām lapu pusēm (sk. att.). Pirmās slimības pazīmes vasaras miežu ‘Ansis’ (Skrīveri) un ‘Propino’ (Ādaži un Vecauce) šķirņu sējumos novēroja tikai pēc ziedēšanas (AS 72–75).
Lapas ar slimības pazīmēm tika nosūtītas uz Dāniju, Orhūsas universitāti. Pēc morfoloģiskām pazīmēm un DNS analīzēm apstiprinājās sēnes Ramularia collo-cygni esamība, kas ierosina miežu slimību – ramulāriju. Patogēns inficē gan ziemas, gan vasaras miežus. Vasarās mieži var inficēties no ziemājiem. Šī slimība ir plaši izplatīta visos miežu audzēšanas reģionos. Pēdējos 15 gados zinātnieki visā pasaulē pievērš arvien lielāku uzmanību ramulārijai, jo epidēmiju skaits un ekonomiskie zaudējumi pieaug.
Ramulārija sāk parādīties miežu sējumos valstīs, kur iepriekš nebija konstatēta. Baltijas valstīs ramulārija pirmo reizi tika identificēta Lietuvā 2004. gadā, pēc tam arī Igaunijā – 2012. gadā. Kā liecina Igaunijas pieredze kopš 2012. gada, kad šī slimība bija sastopama tikai dažviet, līdz 2017. gadam ramulārijas sastopamība ir būtiski pieaugusi.
Slimības simptomi un attīstība
Bez attiecīgas pieredzes ramulārijas plankumi ir grūti atšķirami no fizioloģiskiem vai fitotoksiskiem simptomiem, kas parasti parādās jutīgām šķirnēm pēc smidzināšanas ar mikromēslojumu vai dažreiz no herbicīdu ietekmes karstā laikā. Līdzīgi novērojumi ir aprakstīti arī citās valstīs. Atšķirībā no neparazītiskajiem plankumiem R. collo-cygni izraisītie simptomi redzami arī uz stiebriem un vārpām, ieskaitot akotus. Ramulāriju var viegli sajaukt arī ar citām miežu slimībām, piemēram, ar tīklplankumainības simptomiem.
R. collo-cygni ir sēne, kas spēj inficēt veselus, dzīvīgus un zaļus lapu audus. Kaut gan pirmās slimības pazīmes parādās vēlākās auga attīstības stadijās, augu audu molekulārās analīzes norāda uz infekcijas esamību jau veģetācijas sākumā. Šī sēne spēj augt arī uz atmirušām lapām. Optimālā temperatūra micēlija augšanai un sporu dīgšanai ir 20–28 °C. Augsta gaisa mitruma apstākļos pa atvārsnītēm lapu apakšpusē izspiežas pērļu virtenei līdzīgi konīdiju nesēju sakopojumi. Konīdiju nesēji ir izliekti gulbja kakla formā (no latīņu val. collo-cygni – gulbja kakls). Izliektā konīdiju nesēju forma nodrošina konīdiju izsviešanu. Īpaši labvēlīgi inficēšanās apstākļi ir krasas dienas un nakts temperatūras svārstības un bagātīga rasas veidošanās, kas ilgi neizžūst sabiezinātā sējumā.
Citu valstu novērojumi liecina, ka ieņēmīgām šķirnēm slimības attīstībai labvēlīgos apstākļos izraisītais ražas zudums var sasniegt pat 70%. Ramulārija izraisa graudu kvalitātes pasliktināšanos, tādējādi ir vairāk sīko graudu, 1000 graudu masa samazinās un iesala kvalitāte pasliktinās.
Saistībā ar ramulāriju vēl ir daudz neatbildētu jautājumu. Vēl joprojām nav skaidri zināms, kas ir sākotnējās infekcijas avots. Infekcija no grauda līdz lapām nonāk pa auga audiem, tomēr sporu attīstība ir specifiska un līdz galam nav skaidra to funkcija. R. collo-cygni ir liela ģenētiskā dažādība, augsts evolucionārs potenciāls un ātra pielāgošanās spēja. Par to liecina arī daudzu pētījumu pieredze dažādās valstīs saistībā ar ramulārijas straujo izplatīšanos. Lai ierobežotu R. collo-cygni, miežu sējumos laikus var lietot Latvijā reģistrētus fungicīdus, ievērojot devas un apstrādes laiku.
Plašāks teksts un fungicīdu tabula žurnāla Agro Tops aprīļa numurā
Raksts veidots, izmantojot zinātniskos rakstus un tīmekļa resursus.
