1
Rīgā hroniska kaite
Ilgstoši vissmagākais stāvoklis ar sociālajiem dzīvokļiem ir Rīgā, kur vienmēr ir trūcis īres dzīvokļu. Arī šodien nepieciešamība pēc īres un sociālajiem dzīvokļiem pilnībā netiek apmierināta. “Dzīvojamo telpu īrēšanai pilsētā ir reģistrētas 3414 personas vai ģimenes. Savukārt sociālā dzīvokļa vai sociālo dzīvojamo telpu izīrēšanai uz 2018. gada 1. aprīli bija reģistrētas 1278 personas,” informē Dzintra Āboliņa, Rīgas domes sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja vietniece.
Pilsētā ir 17 sociālās dzīvojamās mājas ar kopējo dzīvokļu skaitu 1563, kā arī ārpus sociālām mājām atrodas vēl 339 dzīvokļi vai dzīvojamās telpas, kurām noteikts sociālais statuss. Rīgas pilsētas sociālais dzīvojamais fonds tiek regulāri papildināts, būvējot jaunas sociālās mājas, pārņemot no valsts neprivatizētos dzīvokļus, kā arī renovējot esošo dzīvojamo fondu.
Piemēram, “Rīgas pilsētbūvnieks” līdz 2019. gadam plāno realizēt vēl trīs sociālo dzīvojamo māju būvniecību Bolderājā, Mežrozīšu ielā, ar kopējo dzīvokļu skaitu ne mazāku kā 218. Tur atradīsies arī neapdzīvojamās telpas Rīgas Sociālā dienesta teritoriālajam centram, dienas centram, veselības centram, kā arī telpas, kas nodrošinās sociālo pakalpojumu ar izmitināšanu 16 personām – bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem un sociālo pakalpojumu ar izmitināšanu četrām ģimenēm – vecākiem ar garīgās attīstības traucējumiem ar bērniem. Šo ēku projektēšanai un būvniecībai tiks ņemts aizņēmums līdz 15,2 miljoniem eiro.
Liepājā dzīvokli saņem mēneša laikā
Liepājas pašvaldības īpašumā atrodas kopumā ap 4770 neprivatizēti dzīvokļi, kuros vidējā īres maksa ir 0,60 EUR/m2. Liepājas pilsētā ir piecas renovētas sociālās dzīvojamās mājas, kurās kopumā ir 567 labiekārtoti dzīvokļi. Vidēji īres maksa tajos ir 0,11 EUR/m2. “Dzīvokļu īrei sociālajās mājās Liepājas pašvaldībā šobrīd ir reģistrētas 48 personas. Un rindā gaidīšanas ilgums ir no viena līdz dažiem mēnešiem atkarībā no tā, kurā no sociālajām mājām persona pretendē saņemt dzīvokli. Praktiski uzreiz pēc iesnieguma izskatīšanas dzīvokli saņem pensionāri un ģimenes ar bērniem. Ilgākie gaidītāji rindā ir nakts patversmes iemītnieki ar maziem ienākumiem. Pašlaik Liepājas pilsētā dzīvokļu skaits sociālajās mājās ir pietiekams attiecībā pret pieprasījumu, tādēļ jaunas sociālās mājas celtniecība netiek plānota,” informē Zita Lazdāne, Liepājas pilsētas pašvaldības administrācijas sabiedrisko attiecību un mārketinga daļas vadītāja.
“Jelgavas pilsētā šobrīd ir 102 sociālie dzīvokļi. Rindā uz sociālajiem dzīvokļiem ir 17 ģimenes. Piemēram, mājā O. Kalpaka ielā 9 ir lielākā daļa sociālo dzīvokļu. Ēka ir pašvaldībai piederoša, tajā jau ir veikti ieguldījumi, māja renovēta, tai nomainīts jums. Šī gada budžetā ieguldījumi sociālo dzīvokļu attīstībā nav plānoti,” informē Egita Veinberga, Jelgavas pilsētas domes administrācijas sabiedrisko attiecību pārvaldes vadītājas vietniece.
Būs atbalsta programma
“Ekonomikas ministrija ir uzsākusi darbu pie atbalsta programmas izstrādes īres namu būvniecībā tajās pašvaldībās un reģionos, kur ir augsta ekonomiskā aktivitāte un sāk trūkt darbaspēka. Tādas ir, piemēram, Valmiera, Smiltene, Cēsis un Jelgava, kur pašvaldībām steidzami nepieciešams būvēt īres namus un nodrošināt pilsētu ar nepieciešamajiem speciālistiem,” vēsta Mārtiņš Auders, Ekonomikas ministrijas Mājokļu politikas departamenta direktors.
“Ir bijušas jau vairākas tikšanās Saeimā, kur Ilgtspējīgas attīstības komisijai un Tautsaimniecības komisijai prezentēta šī atbalsta programma. Par to lielu interesi izrāda Latvijas Lielo pilsētu apvienība. Iecerētais atbalsts varētu sasniegt pašvaldības jau tuvākajā laikā – šajā vai nākamajā gadā, tiklīdz ministrijai izdosies piesaistīt programmas uzsākšanai nepieciešamos 15 miljonus eiro.”
