Latvijā maz būvē sociālos mājokļus 1
Paradoksāli: Latvijā sociālie mājokļi veido tikai 0,4% no kopējā dzīvojamā fonda, tas ir, 20 reižu mazāk nekā ES vidēji. Kā tas var būt, ja Latvijā procentuāli ir vairāk trūcīgu iedzīvotāju? Izrādās, Eiropas Savienībā atšķirīgi definē sociālās mājas – tur tās ir pašvaldībām piederošās dzīvojamās mājas, kurās izīrē dzīvokļus. “Latvijā ar šo jēdzienu saprot dzīvojamās telpas, kuras tiek izīrētas par pazeminātu cenu mazturīgām personām vai personām ar īpašām vajadzībām,” skaidro Mārtiņš Auders, Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks, Mājokļu politikas departamenta direktors. Tomēr, neraugoties uz statistisko maldināšanu, problēma paliek – Latvijā salīdzinoši liela iedzīvotāju daļa nevar atļauties īrēt dzīvokļus.
Eiropas Komisijas ziņojumā par Latvijas progresu reformu īstenošanā secināts, ka 2016. gadā 15,5% Latvijas iedzīvotāju dzīvoja pārapdzīvotos vai nekvalitatīvos mājokļos. Norādīts, ka slikti sadzīves apstākļi ietver tekošus jumtus, mitras sienas, gaismas trūkumu, logu rāmju puvi, privātas ūdens klozeta tualetes, vannas vai dušas neesamība iekštelpās. Tāpat ziņojumā atzīmēts, ka Latvijā ir ļoti maz sociālo mājokļu un tie ir grūti pieejami. Arī tāpēc 2. maijā Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē sprieda par atbalstu īres namu būvniecībai reģionos.
Valmiera rāda priekšzīmi
Valmierā nav izveidojusies rinda pēc sociālajiem dzīvokļiem. Personām, kurām nepieciešami sociālie dzīvokļi, tie tiek nodrošināti. Pašlaik pilsētā ir 30 sociālie dzīvokļi, kas galvenokārt atrodas Stacijas ielā 22, Stacijas ielā 26 un Purva ielā 13. Sociālo dzīvokļu skaits ir mainīgs atkarībā no tā, vai personas, kuras īrē pašvaldības īpašumā esošos dzīvokļus, pilsētas Sociālo lietu pārvalde ir atzinusi par trūcīgām vai maznodrošinātām.
“Lai palielinātu dzīvojamo fondu, 2017. gada decembra sākuma Valmieras pilsētas pašvaldība ir uzsākusi četrstāvu ēkas Ūdens ielā 2C pārbūvi un energoefektivitātes paaugstināšanu. Nams tiks veidots kā dažādu sociālo grupu kopdzīvojamā māja. Tās pirmajā un otrajā stāvā tiks nodrošināti sociālie pakalpojumi, savukārt trešajā un ceturtajā stāvā taps kopmītņu tipa dzīvokļi. Ūdens ielas ēkas 1. stāvā paredzēti divi dzīvokļi iedzīvotājiem ar ierobežotām kustību iespējām, 2. stāvā paredzēti 13 dzīvokļi, kas tiks izmantoti deinstitucionalizācijas projekta vajadzībām, savukārt 3. un 4. stāvā tiks izbūvēti 36 dzīvokļi,” norāda Valmieras pilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Baiks.
Cēsīs dzīvokļus izīrēs speciālistiem
Cēsu novada pašvaldībā pieprasījums pēc sociālajiem dzīvokļiem ir neliels. Šobrīd šis statuss noteikts 11 Cēsu novada pašvaldībai piederošajām dzīvojamām telpām, kuras īrē trūcīgas personas. 2017. gadā sociālā dzīvokļa statusu noteica piecām dzīvojamām telpām, tādējādi piecām ģimenēm tika sniegta palīdzība. Toties 2017. gadā sociālā dzīvokļa statuss tika atcelts deviņām dzīvojamām telpām, jo saskaņā ar likuma “Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām” personas bija zaudējušas tiesības īrēt telpas kā sociālo dzīvokli un ar tām tika noslēgts īres līgums ar vispārējiem noteikumiem. Šobrīd Cēsu novada pašvaldībā sociālos dzīvokļus īrē 11 ģimenes un Sniedzamās palīdzības reģistrā reģistrētas trīs ģimenes. Visām reģistrētajām ģimenēm jau piedāvātas dzīvojamās telpas un tuvākajā laikā tām tiks sniegta palīdzība dzīvokļa jautājuma risināšanā.
Personām izīrē tikai izremontētas dzīvojamās telpas, kuras atbilst ne tikai minimālajām dzīvošanai derīgas dzīvojamās telpas definējuma prasībām, bet ir ļoti labā tehniskā un vizuālā stāvoklī. Pašvaldības dzīvojamais fonds tiek papildināts. 2017. gadā tika pabeigts dzīvojamās mājas Saules ielā 23 kapitālais remonts, kurā tika izbūvēti 35 vienistabas un divistabu dzīvokļi, līdz ar to pašvaldības dzīvojamais fonds ir palielinājies un pašvaldība nepieciešamības gadījumā spēs sniegt palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā, izīrējot pašvaldībai piederošu dzīvojamo telpu. Ik gadu tiek ieguldīti līdzekļi dzīvojamā fonda tehniskā stāvokļa uzlabošanai gan remontdarbiem, gan kapitāliem remontiem. Pērn dzīvojamā fonda vizuālā un tehniskā stāvokļa uzlabošanai tika izlietoti 38 tūkstoši eiro, šogad – jau 57 tūkstoši. 2017. gadā pašvaldība atsāka būvēt nepabeigto daudzdzīvokļu māju Ata Kronvalda ielā 56, lai iegūtu 24 dzīvokļus.
“Sev piekritīgos 19 dzīvokļus pašvaldība izmantos kā īres dzīvojamo fondu nepieciešamo speciālistu piesaistei,” informē Iveta Sietiņsone, Cēsu novada pašvaldības aģentūras “Sociālais dienests” direktore.
Rēzeknē ir brīvi dzīvokļi
“Lai nodrošinātu trūcīgām personām piemērotu apdzīvojamo fondu, Rēzeknes pilsētā ir atjaunoti 103 mazgabarīta, kopmītņu tipa dzīvokļi Maskavas ielā 20. Pilsētā ir brīvi 17 pašvaldības dzīvokļi, no tiem 12 brīvi dzīvokļi atrodas Rūpnīcas ielā 6. Rēzeknes pilsētas pašvaldībā nav sociālo dzīvokļu. Dzīvokļus piešķir vispārējās rindas kārtībā. Kopīgā rindā reģistrētas 257 ģimenes un pirmās kārtas rindā reģistrētas 28 trūcīgas ģimenes,” informē Lilija Gavare, Rēzeknes pilsētas saimniecības pārvaldes vecākā speciāliste nekustamo īpašumu privatizācijas un apsaimniekošanas jautājumos.
“Lai palīdzētu krīzes situācijā nonākušām ģimenēm ar bērniem, pašvaldība sniedz līdz trim mēnešiem ilgus sociālās aprūpes pakalpojumus. Trūcīgās un maznodrošinātās ģimenes pēc viņu ienākumu un materiālās situācijas izvērtēšanas var pretendēt uz dzīvokļa pabalstu siltumenerģijas pakalpojumu apmaksai (no 328 līdz 450 eiro apmērā). Ja mājā ir sava apkure, cietā kurināmā iegādei var iegūt no 80 līdz 129 eiro lielu atbalstu. Tāpat pilsēta atbalsta apsaimniekošanas izdevumu apmaksu (no 70 līdz 120 eiro), kā arī aukstā ūdens un kanalizācijas pakalpojumu apmaksai izdala no 20 līdz 40 eiro,” stāsta Ilona Kozlova, Rēzeknes pilsētas domes pārvaldes “Sociālais dienests” vadītāja vietniece. Savukārt Georgijs Orlovs, Rēzeknes pilsētas domes attīstības pārvaldes vadītājs, informē, ka, lai paplašinātu dzīvojamo fondu, tuvākajos gados pašvaldība plāno uzcelt 50 – 60 jaunus dzīvokļus – īres namus, kuru jaunceltnei plānots piesaistīt pašvaldības un valsts finansējumu.
