Vēl nav zināms, cik naudas Latvija varētu saņemt no ES Solidaritātes fonda 0
Latvija oficiāli lūgusi Eiropas Komisijai finansiālu atbalstu no kopējā Eiropas Savienības Solidaritātes fonda, lūgumu pamatojot ar nepieciešamību tikt galā ar šīs sezonas lietavu smagajām sekām lauksaimniecībā. Turklāt prasība attiecas uz visu valsts teritoriju, nevis tikai uz Latgali.
Saskaņā ar nosacījumiem uz palīdzību var pretendēt valsts, kurā dabas katastrofas izraisītie zaudējumi pārsniedz trīs miljardus eiro vai arī 0,6% no tās nacionālā kopienākuma, kas Latvijas gadījumā ir 145,74 miljoni eiro.
Tiesa, tik liels atbalsta apjoms nevienam pat sapņos nerādās un arī oficiālajā pieteikumā Zemkopības ministrija nenosauc konkrētu nepieciešamā finansējuma apjomu, vien norāda, ka radītie plūdu zaudējumi pārsniedz 145,74 miljonu eiro slieksni. Cik naudas ieripos atbalsta veidā, būs atkarīgs tikai no EK galējā lēmuma, kurš savukārt gaidāms ne agrāk kā nākamā gada pavasarī.
Turklāt nav pamata uzskatīt, ka minētā subsīdija, lai cik liela tā būtu, nonāks zemnieku kontos. Kā iepriekš intervijā žurnālam “Agro Tops” norādīja EK lauksaimniecības un lauku attīstības komisārs Fils Hogans, Solidaritātes fonds gan nebūs īstais, no kā izmaksāt kompensācijas zemniekiem.
“Šī fonda nauda ir paredzēta ļoti konkrētiem gadījumiem ārkārtas situācijās, ko veic valsts iestādes, piemēram, glābšanas dienesti, būtiski svarīgas infrastruktūras atjaunošanai, pagaidu pajumtes sniegšanai vai dabas katastrofās cietušu rajonu atjaunošanai. Protams, Latvijai ir tiesības pieteikties uz šī fonda atbalstu. Pieteikumam jābalstās uz plūdu izraisīto seku novērtējumu visas valsts mērogā. Šajā novērtējumā var iekļaut lauksaimniecības zemei nodarītos postījumus, taču finansējumu nevar izmantot kompensācijām zemniekiem, jo nosacījumi par to, kam naudu drīkst tērēt, ir ļoti stingri,” akcentēja komisārs.
Arī Zemkopības ministrijā atzīst – ja Brisele nolems piešķirt finansējumu, to drīkstēs izmantot, piemēram, meliorācijas sistēmu atjaunošanai. Līdz šim zemnieku saimniecības jau ir saņēmušas kopumā 14,75 miljonu eiro lielu ārkārtas atbalstu, turklāt šis ir vienīgais precedents, kad kāda no Baltijas valstīm šajā lietavu pārsātinātajā sezonā saviem zemniekiem palīdzējusi ar atbalstu no valsts kases.
Tomēr, kā norāda F. Hogans, plūdos cietušo valstu, arī Latvijas, rīcībā ir vēl daudzi citi atbalsta līdzekļi.
“Piemēram, var palīdzēt cietušajiem zemniekiem ar lauku atbalsta programmām, novirzot finansējumu turp, kur tas visvairāk nepieciešams: viens no atbalsta pasākumiem nodrošina finansējumu ieguldījumiem, piemēram, nelabvēlīgos klimatiskos apstākļos, arī plūdos, cietušas lauksaimniecības zemes atjaunošanā. Šīs lauku attīstības programmas pēc EK apstiprinājuma saņemšanas administrē un par finansējuma sadali lemj dalībvalstu iestādes. Latvijas pašreizējā programmā nav iespējas finansēt šādas darbības, bet mēs esam gatavi palīdzēt, lai piemērotu programmu šai konkrētajai situācijai. Tehniskā līmenī esam arī gatavi izskatīt iespējas nākt pretī gadījumos, kad zemnieki nespēj pildīt savas saistības esošo lauku attīstības programmu ietvaros (kas ir priekšnoteikums fondu naudas saņemšanai), jo viņu zeme ir cietusi plūdos. Mūsu tiesību aktos ir iekļauti nosacījumi par nepārvaramu varu un ārkārtas apstākļiem, kad zemnieki nevar pildīt zināmas saistības tādu apstākļu dēļ, kas ir ārpus viņu kontroles,” rezumēja komisārs.
