Latvijā lieltirgotavu un aptieku piecenojumi zālēm augstākie Baltijā 0
Farmācijas jomas konsultatīvajā padomē (FJKP) prezentētie Veselības ministrijas aprēķini par zāļu cenu piecenojumiem Baltijas valstīs apliecina ārvalstu zāļu ražotāju jau agrāk pausto viedokli – zāļu lieltirgotavu un aptieku piecenojumi recepšu zālēm Latvijā ir augstāki nekā Lietuvā un Igaunijā.
Līdz ar to Latvijā par zālēm iedzīvotāji maksā vairāk nekā kaimiņvalstīs, norāda Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas (SIFFA) izpilddirektors Dr. Valters Bolēvics.
“Ir apsveicami, ka Veselības ministrija ir sadzirdējusi zāļu ražotāju bažas par lieltirgotavu un aptieku augstajiem piecenojumiem recepšu medikamentiem un ir gatava meklēt risinājumus, lai šo disonansi novērstu.
Šobrīd spēkā esošais normatīvais regulējums medikamentus Latvijā var padarīt dārgākus nekā Lietuvā vai Igaunijā, jo zāļu piecenojumi aptiekās un lieltirgotavās ir atļauti augstāki, turklāt arī PVN likme Latvijā ir lielākā Baltijā, t.i., 12% pret 5% Lietuvā un 9% Igaunijā,” uzsver Bolēvics.
Piektdien, 6.jūnijā Veselības ministrijā (VM) notika Farmācijas jomas konsultatīvajā padomes sēde, kurā tika izskatīti priekšlikumi par zāļu cenu veidošanas principu pārskatīšanu.
Diskutējot par risinājumiem, kā uzlabot gan kompensējamo zāļu, gan nekompensējamo zāļu pieejamību pacientiem, tika spriests arī par iespēju ierobežot normatīvajos aktos atļautos zāļu cenu piecenojumus lieltirgotavām un aptiekām.
Analizējot lieltirgotavu noteiktos piecenojumus recepšu zālēm 12 cenu pozīcijās diapazonā no 2 līdz 1500 eiro, VM aprēķini liecina, ka gan kompensējamām, gan nekompensējamām zālēm Latvijā piecenojumi vairumā gadījumu ir augstāki nekā Lietuvā un Igaunijā.
Turklāt, jo dārgāks medikaments, jo lieltirgotāja noteiktais piecenojums ir lielāks.
Piemēram, nekompensējamām zālēm, kam ražotāja noteiktā cena ir 2 eiro, lieltirgotāja noteiktais piecenojums Latvijā, kas tiek ierēķināts zāļu cenā, ir EUR 0,36, Lietuvā – EUR 0,32, bet Igaunijā – EUR 0,30. Savukārt zālēm, kam ražotāja noteiktā cena ir 10 eiro, Latvijā lieltirgotāja piecenojums zālēm ir EUR 1,63, Lietuvā – divreiz zemāks jeb EUR 0,70, bet Igaunijā – trīs reizes zemāks jeb EUR 0,50.
Līdzīga aina vērojama arī attiecībā uz aptieku piecenojumiem. Piemēram, nekompensējamām zālēm, kam ražotāja noteiktā cena Latvijā ir 5 EUR, aptiekas noteiktais piecenojums Latvijā ir EUR1,68, kamēr Lietuvā – EUR 1,10, bet Igaunijā – EUR 1.
“Summējot lieltirgotāju un aptieku noteiktos zāļu cenu piecenojumus, uzskatāmi atklājas iemesls, kāpēc medikamentiem Latvijā cena aptiekas plauktā ir par vairākiem eiro lielāka nekā Lietuvā vai Igaunijā,” uzsver Bolēvics.
Lai panāktu zāļu cenu samazinājumu, SIFFA aicina VM samazināt maksimāli atļautos zāļu cenu piecenojumus gan lieltirgotavām, gan aptiekām. Pie 6.jūnijā FJKP izskatītajiem jautājumiem detalizētākai izstrādei VM plāno atgriezties jūnija beigās.
Kā atgādina Bolēvics, arī Pasaules Veselības organizācija (PVO) pauž bažas, ka Latvijā cilvēki no savas kabatas par veselības aprūpi maksā pat divreiz vairāk nekā ES vidēji jeb līdz 42%. (pētījums “Vai iedzīvotāji var atļauties maksāt par veselības aprūpi?”). Lai uzlabotu nepietiekamo kompensējamo zāļu pieejamību mūsu valstī, PVO iesaka gan paplašināt valsts kompensēto zāļu sarakstu, gan samazināt pacientu līdzmaksājumu daļu.
SIFFA jau 2018. gada decembrī, analizējot vairāk nekā 50 gan valsts kompensēto, gan nekompensēto recepšu un bezrecepšu zāļu cenas Baltijas valstīs, secināja, ka teju visos gadījumos Latvijā lieltirgotāju un aptieku zāļu cenu piecenojumi ir augstāki nekā Igaunijā un Lietuvā. Tā rezultātā virkne medikamentu, piemēram, pretsāpju, pretiesnu, diabēta u.c., tai skaitā arī jaunākās paaudzes medikamenti, Latvijā ir dārgāki nekā kaimiņvalstīs.
