Latvijā lielāks PVN medikamentiem nekā daudzviet Eiropā 0
Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācija (SIFFA) atbalsta Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā otrdien pieņemto lēmumu aicināt valdību vērtēt iespēju atcelt pievienotās vērtības nodokli (PVN) kompensējamiem un recepšu medikamentiem.
“Šāds lēmums būtiski uzlabotu zāļu pieejamību aptuveni 800 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju, jo patlaban valstī noteiktā PVN likme recepšu zālēm, tai skaitā kompensējamiem medikamentiem, ir viena no augstākajām Eiropā – 12%, kas, protams, neveicina zāļu pieejamību pacientiem,” saka Valters Bolēvics, Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas (SIFFA) izpilddirektors. “Tāpēc labākais risinājums, kas būtiski uzlabotu arī sabiedrības veselības rādītājus, būtu panākt tādas izmaiņas likumdošanā, kas paredz noteikt PVN likmi 0% apmērā recepšu zālēm, tostarp arī kompensējamiem medikamentiem ,” saka V.Bolēvics.
Salīdzinoši, Zviedrijā, Lielbritānijā un Maltā PVN likme ir 0%, Francijā – 2,1%, Šveicē – 2,5%, Spānijā – 4%, Ungārijā un Horvātijā – 5%, Beļģijā un Grieķijā – 6%, bet kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā – attiecīgi 5% un 9%.
Kā liecina SIFFA veiktie aprēķini, ieviešot 0% PVN likmi kompensējamajiem medikamentiem, iemaksas valsts budžetā samazināsies par 20,1 miljonu eiro.
„Tā ir ievērojama summa, kas valsts apmaksātās zāles ļaus iegādāties daudz lielākam pacientu skaitam. Turklāt tiks gūta iespēja kompensējamo zāļu sistēmā iekļaut sen gaidītos jaunos inovatīvos medikamentus, kuru pieejamība Latvijā joprojām ir viena no zemākajām Eiropā. Šo izmaiņu rezultātā samazinātos iedzīvotāju mirstība no hroniskām slimībām un potenciāli zaudēto mūža gadu rādītāji. Turklāt būtiski, ka šos mērķus varētu sasniegt esošā kompensējamo zāļu budžeta ietvaros,” uzsver Valters Bolēvics.
Savukārt, ieviešot 0% PVN likmi recepšu medikamentiem, pēc SIFFA aprēķiniem, budžeta ieņēmumi samazināsies par 26,5 miljoniem eiro.
Kā norāda V.Bolēvics, tieši šī pacientu grupa Latvijā ir visvairāk “apdalīta”, jo nesaņem nekādu valsts atbalstu zāļu iegādei, un šiem medikamentiem ir arī lielāki aptieku uzcenojumi.
“Atšķirībā no Eiropas valstu prakses, daudzas recepšu zāles Latvijā vispār nav iekļautas valsts kompensēto medikamentu sarakstā tieši nepietiekamā finansējuma dēļ, kas pacientiem neļauj nodrošināt pilnvērtīgu ārstēšanu. Tāpēc pieaug valsts izmaksas par slimo cilvēku ārstēšanu slimnīcā, darba nespēju, sociālajiem un invaliditātes pabalstiem. Atceļot PVN recepšu zālēm, tiktu rasti papildu līdzekļi, kas šo netaisnību ļautu novērst,” uzsver V.Bolēvics.
Recepšu zāļu patēriņš – gan kompensējamo, gan nekompensējamo, Latvijā 2017.gadā bija 248 miljoni eiro, tostarp PVN ir 26,5 miljoni eiro, liecina Zāļu valsts aģentūras dati.
Vairāk nekā divas trešdaļas no šīs summas veido kompensācijas sistēmā iekļautie medikamenti, kuru patēriņš 2017. gadā bija 188 miljoni eiro (tai skaitā PVN – 20,1 miljons eiro) – šī summa ietver gan valsts budžeta finansējumu, gan pacientu piemaksas par 50% un 75% apmērā kompensētajām valsts zālēm.
SIFFA jau iepriekš ir rosinājusi diskusiju par PVN atcelšanu kompensējamiem un recepšu medikamentiem. Šogad ir ieviests cenu koridors kompensējamiem medikamentiem, kas paredz šogad un arī nākamajā gadā samazināt medikamentu cenas par 20%. Būtiski, ka zāļu ražotāji ir tikai viens no kopējās ķēdes elementiem zāļu cenas veidošanā – papildus tam medikamentu cenu nosaka arī zāļu vairumtirgotāju un aptieku uzcenojums, kā arī valstī noteiktā PVN likme.
