Latvijā lielākais kritums ekonomikā starp Baltijas valstīm. Jaunākie IKP dati 1
Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā ceturksnī salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātajiem datiem, samazinājies par 1,5%, salīdzinot ar 2019.gada attiecīgo periodu, aģentūrai LETA pavēstīja Centrālajā statistikas pārvaldē.
Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem, IKP samazinājies par 2,9%.
Faktiskajās cenās Latvijas IKP šogad pirmajā ceturksnī bija 6,8 miljardi eiro.
Statistikas pārvaldē norādīja, ka lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zivsaimniecībā 2020.gada pirmajā ceturksnī produkcijas pieaugums bija 1,7% apmērā.
Labvēlīgie laika apstākļi veicināja ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes nozaru attīstību, kur bija vērojama izaugsme par 8,8%. Tostarp pieaugums bija abās apakšnozarēs: karjeru izstrādē – par 48,1%, kā arī kūdras ieguvē un pārstrādē – par 2,8%.
2020.gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2019.gada pirmo ceturksni apstrādes rūpniecībā bija kritums par 1,2%. Samazinājums bija vērojams 11 no 22 apstrādes rūpniecības nozarēm, tostarp lielākajā apstrādes rūpniecības nozarē – kokrūpniecībā bija samazinājums par 1,9%.
Statistikas pārvaldē atzīmēja, ka lielāki kritumi bija nozarēs ar mazāku īpatsvaru kopējā pievienotajā vērtībā: iekārtu un ierīču remontā un uzstādīšanā – par 19,3%, citur neklasificētu iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanā – par 11,3%, kā arī apģērbu ražošanā – par 11%.
Savukārt pieaugums bija pārtikas ražošanā – par 2,6%, nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā – par 6,1%, gatavo metālizstrādājumu ražošanā – par 2,9%, kā arī datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanas nozarē – par 3,7%.
Elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā ražošana šogad pirmajā ceturksnī samazinājās par 2,2%. Elektroenerģijas ražošanā un padevē pieaugums bija par 1,7%, bet tvaika piegādē un gaisa kondicionēšanā – par 0,7%. Saistībā ar sezonai neraksturīgi siltajiem laika apstākļiem dabasgāze padeve būtiski samazinājās.
Būvniecības produkcija palielinājās par 14,9%. Ēku būvniecībā bija pieaugums par 16,4%, bet inženierbūvniecībā – par 16%, tostarp ceļu un dzelzceļu būvniecībā bija kāpums par 25,5%, savukārt pilsētsaimniecības infrastruktūras objektu būvniecībā – par 6,5%.
Specializētie būvdarbi šogad pirmajā ceturksnī veikti par 9,7% vairāk, ko ietekmēja pieaugums būvdarbu pabeigšanas darbiem (par 14%) un citos specializētajos darbos (par 43,3%), kā arī samazinājums par 1,3% elektroinstalāciju ierīkošanā, cauruļvadu uzstādīšanā un citās līdzīgās darbībās.
Mazumtirdzniecībā bija pieaugums par 2,6%, tostarp pārtikas preču mazumtirdzniecība palielinājusies par 5,7%, bet nepārtikas preču tirdzniecība pieaugusi par 0,8%. Automobiļu un motociklu vairumtirdzniecībā, mazumtirdzniecībā un remontā bija samazinājums par 6,3%, bet vairumtirdzniecībā – par 2,7%.
Transporta un uzglabāšanas nozarē samazinājums bija par 9,6%, ko ietekmēja pakalpojumu sniegšanas kritums uzglabāšanas un transporta palīgdarbībās par 13,4%, pasažieru pārvadājumos – par 7,9%, pasta un kurjeru darbībās – par 9,5%, kā arī kravu pārvadājumos par – 5,5%.
Izmitināšanas un ēdināšanas nozarēs sniegtie pakalpojumi samazinājās par 6,8%, tostarp izmitināšanā – par 13,4%, bet ēdināšanā – par 4,3%.
Informācijas un komunikāciju nozaru pakalpojumos bija samazinājums par 6,3%, tostarp datorprogrammēšanā un konsultēšanā – par 1,4%, informācijas pakalpojumu sniegšanā – par 4,8%, bet telekomunikāciju pakalpojumos – par 15,8%.
Finanšu un apdrošināšanas nozarē bija kritums par 4,6%, kuru noteica samazinājums 9,4% apmērā finanšu pakalpojumu nozarē un samazinājums 0,7% apmērā apdrošināšanas darbību un pensiju uzkrāšanas nozarē. Finanšu pakalpojumu un apdrošināšanas papildinošajās darbībās bija pieaugums par 35,6%.
Statistikas pārvaldē norādīja, ka finanšu pakalpojumu nozarē kritumu ietekmēja kredītiestāžu komisijas naudas ieņēmumu un finanšu instrumentu tirdzniecības darījumu peļņas samazinājums. Apdrošināšanas darbību un pensiju uzkrāšanas nozares samazinājumu izraisīja privāto pensiju plānu izmaksātā papildpensijas kapitāla pieaugums.
Profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu palielināšanos par 1,6% sekmēja pieaugums centrālo biroju darbībās, konsultēšanā komercdarbībā un vadībzinībās – par 14,1%, juridisko un grāmatvedības pakalpojumu sniegšanā – par 2,8%, kā arī zinātniski pētniecisko darbību jomā – par 2,5%. Savukārt negatīvi nozares attīstību ietekmēja arhitektūras un inženiertehnisko pakalpojumu sniegšana, kur bija vērojams samazinājums par 9,1%.
Administratīvo un apkalpojošo dienestu darbību nozarē šogad pirmajā ceturksnī bija pieaugums par 7,3%, ko veicināja 18,2% pieaugums iznomāšanas un ekspluatācijas līzinga pakalpojumu sniegšanā un 15,8% pieaugums darbaspēka meklēšanā un nodrošināšanas ar personālu nozarē. Apsardzes un izmeklēšanas pakalpojumu sniegšanā bija kritums par 8,7%. Savukārt Covid-19 pandēmijas ietekmē ceļojumu biroju, tūrisma operatoru rezervēšanas pakalpojumu nozares sniegtie pakalpojumi samazinājās par 15,7%.
Produktu nodokļu (pievienotās vērtības nodoklis, akcīzes un muitas nodokļi) apmērs 2020.gada pirmajā ceturksnī samazinājās par 10%. To ietekmēja zemāki pievienotās vērtības nodokļu ieņēmumi, kā arī saistībā ar naftas produktu, dabasgāzes un alkoholisko dzērienu patēriņa samazināšanos kritušies akcīzes nodokļa ieņēmumi.
Negatīvi produktu nodokļus ietekmēja nodokļu likmju pieaugums vairākām pozīcijām.
Salīdzinot ar IKP ātro novērtējumu, nozaru pievienotā vērtība palielinājās par 0,8 procentpunktiem, tomēr jaunākā informācija par iekasētajiem nodokļiem šo pieaugumu ietekmēja negatīvi un samazināja kopējo IKP par 0,1 procentpunktu, atzīmēja statistikas pārvaldē.
2020.gada pirmajā ceturksnī mājsaimniecību galapatēriņa izdevumi bija par 4,5% mazāki nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā. Covid-19 krīzes iespaidā samazinājušies mājsaimniecību izdevumi divās no galvenajām izdevumu grupām: transportam (sabiedriskais transports, transporta līdzekļu iegāde un ekspluatācija) – par 9,1% un atpūtas un kultūras pasākumiem – par 15,3%.
Mājsaimniecību izdevumi par mājokli, kurus veido tēriņi par mājokļa īri, uzturēšanu un remontu, ūdensapgādi, elektroenerģiju, gāzi un citu kurināmo, noturējušies iepriekšējā gada līmenī, bet mājsaimniecību izdevumi pārtikas produktu iegādei palielinājušies par 1,5%. Šīs izdevumu grupas veido 64% no visiem kopējiem mājsaimniecību izdevumiem.
Valdības galapatēriņa izdevumi šogad pirmajā ceturksnī palielinājušies par 3,2%.
Ieguldījumi bruto pamatkapitāla veidošanā palielinājušies par 5,7%. Pozitīvo ieguldījumu apmēru galvenokārt noteica ieguldījumi mājokļos, citās ēkās un būvēs, kas palielinājās par 11,4% un veidoja 58% no visiem ieguldījumiem. Ieguldījumi mašīnās un iekārtās, tostarp transporta līdzekļos samazinājušies par 1,6%, bet ieguldījumi intelektuālā īpašuma produktos (pētniecība, datoru programmatūra, datubāzes, autortiesības u.c.) palielinājušies par 1,2%.
Preču un pakalpojumu eksports šogad pirmajā ceturksnī palielinājies par 3%, tostarp preču eksports (73% no kopējā eksporta) – par 7,3%, kamēr pakalpojumu eksports samazinājies par 7,4%, ko galvenokārt noteica kritums transporta pakalpojumu eksportā.
Preču un pakalpojumu imports palielinājies par 3,5%. Preču imports, kas veido 84% no kopējā importa, palielinājies par 5,6%, bet pakalpojumu imports sarucis par 6,5%. Pakalpojumu importa kritumu noteica importa samazinājumi vairākos pakalpojumu veidos, tostarp transporta un tūrisma pakalpojumu importā (52% no kopējā pakalpojumu importa).
2020.gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 2019.gada pirmo ceturksni, faktiskajās cenās kopējais darbinieku atalgojums palielinājies par 6,4%, tostarp kopējā darba alga – par 7,9%, bet darba devēju sociālās iemaksas saglabājušās 2019.gada pirmā ceturkšņa līmenī.
Visstraujāk kopējais darbinieku atalgojums palielinājies informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarē – par 13% un būvniecībā – par 10,4%.
Bruto darbības koprezultāts un jauktais ienākums samazinājies par 7%, bet ražošanas un importa nodokļu un subsīdiju saldo samazinājies par 8,4%.
Latvijā pirmajā ceturksnī bija lielākais kritums ekonomikā starp Baltijas valstīm
Latvijā šogad pirmajā ceturksnī bija lielākais iekšzemes kopprodukta (IKP) kritums starp Baltijas valstīm, liecina Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Latvijā 2020.gada pirmajā ceturksnī IKP salīdzinājumā ar 2019.gada pirmo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātajiem datiem, salīdzināmajās cenās samazinājies par 1,5%, kamēr Lietuvā, pēc ātrā novērtējuma datiem, ekonomika augusi par 2,6%, bet Igaunijā bijis kritums par 0,7%.
Tāpat statistikas pārvaldes dati liecina, ka pagājušajā gadā visos četros ceturkšņos Latvijā bija lēnākā ekonomikas izaugsme Baltijā.
2019.gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2018.gada pirmo ceturksnī Latvijas IKP palielinājās par 3,1%, kamēr Lietuvas IKP auga par 4,2%, bet Igaunijas – par 4,8%, pērn otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2018.gada otro ceturksni Latvijas IKP auga par 2%, kamēr Lietuvas ekonomikā izaugsme bija 3,8% apmērā, bet Igaunijas IKP palielinājās par 3,9%.
Pērn trešajā ceturksnī Latvijas IKP salīdzinājumā ar 2018.gada trešo ceturksni pieauga par 2,9%, kamēr Lietuvā IKP palielinājās par 3,8%, bet Igaunijas ekonomika auga par 4,8%, savukārt ceturtajā ceturksnī Latvijas IKP pieauga par 1%, kamēr Lietuvas ekonomika auga par 3,8%, bet Igaunijas – par 3,9%.
