Foto-Fotolia

Pagājušajā gadā Latvijā pamata darbavietā neto darba algu (pēc nodokļu samaksas) līdz 450 eiro mēnesī saņēma 44,1% darba ņēmēju, kas ir par 4,4 procentpunktiem mazāk nekā 2015.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publiskotā informācija.

Lasītākie

Pirka viesnīcas Horvātijā… Ukrainā gaismā nācis armijas pārtikas iepirkuma skandāls, kur shēmas realizētāji piesavinājušies 18 miljonus ASV dolāru 24

Veselam

Vēlies zaudēt līdz 5 kg mēneša laikā? Šie ieradumi būs lielisks veids, kā to panākt

TV24

Jānis Kažociņš: “Ja krievi nevar tikt galā pat ar Ukrainu, tad vai tiešām mēs – Eiropa – nespējam paši sevi aizsargāt bez ASV?”

Lasīt citas ziņas

Tostarp 20,7% darba ņēmēju 2016.gadā saņēma minimālo darba algu vai mazāk, kas ir par vienu procentpunktu mazāk nekā gadu iepriekš, kad minimālo algu vai mazāk saņēma 21,7% darba ņēmēju.

Savukārt 30,7% (2015.gadā – 30,3%) pagājušajā gadā pamata darbavietā neto algā mēnesī saņēma 450,01-700 eiro, 17,6% (14,3%) darba ņēmēju saņēma algu 700,01-1400 eiro robežās, bet algu no 1400,01 eiro un vairāk mēnesī saņēma 2,7% darba ņēmēju pretstatā 2,3% pirms gada.

VIDEO. Viņu ir vairāk, nekā citiem šķiet! Izplatās video ar vēl neredzētu trešo valstu pilsoņu masu Rīgā

Reaģējot uz bīstamās zarnu nūjiņas infekcijas izplatību, Hosams Abu Meri paziņo, ka nedefinē to kā krīzi

Eksperte skaidro, kā Trampa uzliktie muitas tarifi atspoguļosies uz Latvijas ekonomiku

Statistikas pārvaldes dati arī liecina, ka 2016.gadā darba alga netika aprēķināta (saistībā ar bezalgas, grūtniecības, dzemdību atvaļinājumu vai arī darbs sākts nesen u.tml.) vai aprēķināta, bet netika izmaksāta 3,1% (2015.gadā – 2,6%) darba ņēmēju, savukārt 1,8% (2%) algotu darbu strādājošo darba samaksas lielumu neizpauda.