“Latvija līdz šim ir pildījusi savus “mājas darbus” un arī turpina to darīt” – PBLA priekšsēdētājs vērtē, vai Trampa ievēlēšana apdraud viņa vadītās organizācijas panākumus 0
Pēteris Blumbergs, PBLA priekšsēdis, Vašingtonā, ASV
Vašingtona šobrīd ir interesanta pilsēta – daudzi cilvēki kravā somas, lai dotos prom no šejienes, citi savukārt gatavojas ierasties janvārī un jau “piemēra aizkarus” savām jaunajām darba vietām.
Šeit es, protams, runāju par ASV prezidenta vēlēšanu radītajām izmaiņām un kopējo gaisotni Amerikas galvaspilsētā. Mums katram ir savs viedoklis un skaidrojums par vēlēšanām un liekas, ka esam jau daudz runājuši par vēlēšanu iznākumu un tā iemesliem. Bet šeit vēlos pateikt, kā PBLA (Pasaules brīvo latviešu apvienība) un mūsu dalīborganizācijas plāno reaģēt uz šīm politiskajām izmaiņām Vašingtonā.
PBLA tika dibināta gandrīz pirms 70 gadiem kā jumta organizācija visas pasaules latviešu centrālajām organizācijām. Dibināšanas laikos Latvijas neatkarības atgūšana bija pamatmērķis, un tagad Latvijas valsts drošība un aizsardzība ir viena no mūsu galvenajām prioritātēm.
Vairāk nekā 20 pēdējos gadus PBLA ir cīnījusies par Latvijas iestāšanos lielākajās un nozīmīgākajās Rietumu valstu organizācijās – palīdzējām panākt Latvijas uzņemšanu NATO un vēlāk arī Eiropas Savienībā. Jau pirms 10 gadiem PBLA bija tā latviešu balss no Rietumiem, kas brīdināja Latvijas politiķus un militāro vadību, ka Latvijai strauji jāpanāk tas, ka valsts savai aizsardzībai tērē divus procentus no iekšzemes kopprodukta, jo tas bija ļoti būtiski Latvijas tēlam NATO dalībvalstu acīs. Mūsu balss lēnām tika sadzirdēta, un tagad Latvija tērē jau nedaudz vairāk nekā trīs procentus no IKP šim mērķim Diemžēl to veicināja arī Krievijas iebrukums un karš Ukrainā. PBLA un mūsu dalīborganizācijas kopš kara sākuma ir neatlaidīgi un sekmīgi piestrādājušas pie tā, lai rietumvalstu atbalsts Ukrainai un Baltijas valstu drošībai nemazinātos.
Vai Trampa ievēlēšana apdraud visus šos mūsu panākumus? Domāju, ka jācer uz Trampa atbalstītāju, kuru vidū ir arī latvieši, teikto, ka tieši Tramps ir tāds spēcīgs vadītājs un līderis, kurš spēj nostāties pretim Krievijai un tās prezidenta Putina agresīvajiem mērķiem. Šie cilvēki paļaujas uz Trampu un tic, ka Putins no viņa baidīsies un tāpēc atkāpsies no Ukrainas. Trampa atbalstītāji atgādina, ka viņa pirmajā prezidentūras laikā Putins nesāka atklātu uzbrukumu Ukrainai, un karš iesākās tikai tad, kad demokrāti vadīja Balto namu. Fakts ir arī tāds, ka Obamas administrācijas laikā Ukrainai tika pārdoti tikai aizsardzības ieroči, bet prezidents Tramps piekrita pārdot un nodot Ukrainai arī nāvējošus uzbrukuma ieročus, piemēram, prettanku ieročus Javelins, jo viņš uzskatīja, ka tas nāk par labu ne tikai Ukrainai, bet arī atbalsta ASV militāro industriju, kas šos ieročus ražo.
Otrs punkts, ir tas, ka ASV tomēr nav vienpersoniskas varas valsts – prezidentam ir jāsadarbojas ar ASV Senātu un Tautas pārstāvju namu. Tāpat ietekme ir arī Ārlietu ministrijas ierēdņiem un armijas virsniekiem. Nākamā prezidenta plānos gan ir šo ierēdņu un virsnieku lomu mazināt, bet varbūt tieši tas apliecina, cik milzīga viņu ietekme uz valsts politiku ASV patiesībā ir.
Es nesen piedalījos sanāksmē, kur bijušais republikāņu partijas vadītājs ASV Senātā Mičs Makkonels (Mitch McConnell) teica, ka ASV atbalsts Ukrainai būs viņa darba prioritāte šogad. Tas, ka jaunais Senāta vadītajs Džons Tūns (John Thune) ir Ukrainas atbalstītājs, arī vairo uzticību. Tāpat arī ASV kongresa spīkers Maiks Džonsons (Mike Johnson) ir draudzīgāks Ukrainai, nekā varējām gaidīt. Mums vēl ir daudz citu labu draugu Vašingtonā, un turpināsim ar viņiem sadarboties.
Treškārt, ļoti svarīgi ir tas, ka Latvija līdz šim ir pildījusi savus “mājas darbus” un arī turpina to darīt. Kā jau minēju, šogad Latvija ieguldīs aizsardzībā jau mazliet vairāk nekā 3 procentus no IKP. Līdz ar to esam paraugvalsts NATO valstu vidū līdz ar Poliju, Lietuvu un Igauniju. Latvija ir pabeigusi būvēt žogu uz Baltkrievijas robežas un gandrīz pabeigusi uz Krievijas robežas. Pašlaik notiek darbs pie militāro fortifikāciju izveides un nepieciešamo ieroču pasūtījumiem. Latvija attīsta savu militāro industriju – īpaši dronu ražošanas jomā, kur darbojas jau 14 Latvijas firmas. Uzsākta arī munīcijas ražotņu izveide un sekmīgi veidojas sadarbība ar somiem bruņumašīnu Patria būvē.
Tāpat Latvija ir atjaunojusi Valsts aizsardzības dienestu (VAD) – obligāto militāro dienestu Latvijas jauniešiem. PBLA jau ir apsveikusi šo soli un atbalsta to, jo uzskatām, ka Latvijai ir vajadzīga skaitliski lielāka armija un jāturas līdzi mūsu reģiona valstīm, kurām jau ir šāds dienests. Militārā apmācība vidusskolās palīdzēs stiprināt sabiedrības gatavību valsts aizsardzībai.
Eiropā ir zināma Trampa nostāja, ka Eiropas valstīm ir vairāk pašām jāiegulda savā aizsardzībā, pirms sagaidīt lielāku atbalstu no ASV. Latvija to dara un prezidentam nebūs par ko sūdzēties. Tieši otrādi – varam cerēt, ka viņš izcels Latviju kā pozitīvu piemēru citām valstīm. PBLA, protams, turpinās popularizēt Latvijas labo tēlu Vašingtonā.
Kā pēdējo punktu vēlētos akcentēt – jācer, ka Trampa nestandarta un neprognozējamā pieeja jautājumiem – tai skaitā Krievijas karam Ukrainā – varētu rast kaut kādu pozitīvu risinājumu. Pašlaik situācija ir “iestrēgusi” ilgstoša kara scenārijā – Krievija uzbrūk, pamazām gūst panākumus, savukārt Ukraina aizstāvas cik var un spēj. Varbūt atšķirīgs skatījums un pieeja palīdzēs rast risinājumu, kāds Baidena administrācijai nebija izdevies.
Katrā ziņā, PBLA turpinās ar savu darbību informēt un ietekmēt mūsu dalīborganizāciju valstu vadītājus, lai vecinātu stipras diplomātiskās attiecības ar Latviju, un attīstītu drošības
atbalstu Latvijas aizsardzībai. Kaut gan mēs kā organizācijas strādājam, arī atgādināšu, ka katram no mums kā latvietim vai latvietei pasaulē ir iespēja, spēks un atbildība atbalstīt Latvijas drošību.
