Vai nākamās paaudzes būs slaidākas? 0
I. Pudule norāda, ka jau tagad darbojas Eiropas Komisijas programmas “Skolas piens” un “Augļi skolai”. Piedaloties tajās, Latvija, izmantojot sava un ES budžeta līdzekļus, var nodrošināt skolēniem bezmaksas piena vai jogurta glāzi, augļus un dārzeņus (ābolus, bumbierus, lielogu dzērvenes, kāpostus, kolrābjus, burkānus, kāļus un ķirbjus), lai veicinātu veselīgas ēšanas paradumus skolēnu vidū un nākotnē samazinātu veselības aprūpes izdevumus aptaukošanās un sirds asinsvadu slimību dēļ.
“Atnākot uz skolu, daudzi bērni nemaz nezina, kas ir zupa vai salāti, jo mājās parasti ēd pelmeņus, cīsiņus un maizi. Veselīgo ēdienu, ko piedāvā skolas ēdnīcā, viņi neēd, jo nav pie tā pieraduši,” viņa stāsta. Speciāliste domā, ka skolās vajadzētu rīkot praktiskās nodarbības, lai skolēni iemācītos gatavot veselīgi. Daudzās pašvaldībās tādas jau tiek rīkotas jauniešiem, kas nāk no nelabvēlīgām ģimenēm, kurās nav ēst gatavošanas iemaņu.
Profesors J. Zaļkalns uzskata: “Lai izpratne par veselīgu uzturu un dzīvesveidu patiešām iesakņotos, vajadzīga viena paaudze jeb 20 gadi. Daudzi jau saprot, kas ir veselīgs dzīves stils, ka sabalansēts uzturs un kustību režīms ir tā būtiskas sastāvdaļas. Par pozitīvām izmaiņām liecina lielais skrējēju un nūjotāju skaits.”
