Lētā pārtika – bumba ar laika degli 0
Tiesībsargs Juris Jansons secinājis, ka Latvijā nabadzības riskam pakļauti 606 000 jeb 31% iedzīvotāju. Nav noslēpums, ka tieši pensionāriem katrs eirocents ir svarīgs. Vai tad liekais svars nav tikai pārtikušo ļaužu problēma? Profesors Ģ. Briģis norāda, ka tā nebūt nav. ASV veiktie pētījumi apliecina, ka visbiežāk aptaukošanos novēro iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem, bet visretāk – bagātajiem. “Tas saistīts ar pārtikas produktu izvēli un izglītības līmeni. Pirmkārt, neveselīgie, ogļhidrātus un taukus saturošie produkti ir lētāki, vieglāk pieejami. Otrkārt, nabadzīgajiem nereti ir zemāks izglītības līmenis un attiecīgi vājākas zināšanas par to, kas ir veselīgs uzturs,” viņš pamato.
I. Pudule piebilst, ka pasaulē aptaukošanās sen jau nav tikai bagāto valstu problēma. Pat daudzās Āfrikas valstīs, kur ilgstoši bijušas grūtības ar nepietiekama svara izraisītajām veselības problēmām, kaut nedaudz uzlabojoties dzīves apstākļiem, iedzīvotāji krīt otrā galējībā – aptaukojas, jo pērk un lieto lēto pārtiku.
“Tiklīdz maciņā parādās nauda, tiek pirkti cīsiņi vai dažādi kārumi, kuriem nav augstas uzturvērtības, taču tajos ir ātrie ogļhidrāti un transtaukskābes, kas drīz pārvēršas taukos. Veikti pētījumi arī par produktu klāstu, ko piedāvā veikali trūcīgajos rajonos. Pārsvarā tur var nopirkt neveselīgos pārtikas produktus,” saka I. Pudule. Neveselīga ir tā pārtika, kurā ir daudz kaloriju, bet trūkst vērtīgu uzturvielu. Ēdot neveselīgi, cilvēks vēlāk sasniedz sāta sajūtu, un tas var novest pie pārēšanās. Zinātnieki ir izpētījuši, ka garšas pastiprinātājiem bagāti ēdieni, kas satur daudz cukura, tauku un sāls, stimulē smadzeņu labsajūtas centru tāpat kā atkarību raisošas vielas, piemēram, narkotikas. Šāds impulss var aizēnot sāta sajūtu un citus organisma signālus, tādēļ cilvēks turpina ēst pat tad, kad vairs nav izsalcis.
Pērn valdība atbalstīja Veselības ministrijas izstrādāto noteikumu projektu par maksimāli pieļaujamo transtaukskābju daudzumu kūciņās, bulciņās, cepumos, frī kartupeļos, kebabos, margarīnā un citos produktos – tas nedrīkstēs pārsniegt divus gramus uz 100 gramiem no kopējā tauku daudzuma. Pierādīts, ka rūpnieciski ražotās trans-taukskābes var palielināt sirds un asinsvadu slimību, neauglības, Alcheimera slimības, diabēta un aptaukošanās risku. Noteikumi attieksies gan uz Latvijā ražotiem, gan no citām valstīm ievestiem produktiem un stāsies spēkā 2016. gada 1. janvārī, vienlaikus nosakot divu gadu pārejas periodu.
Diētas ārste Laila Meija brīdina par ķīmiskām vielām, kas “jau bērna autiņos ieprogrammē” aptaukošanos, sasniedzot 40 gadu vecumu. “Šīs vielas izjauc cilvēka metabolisko regulāciju, tauku vielmaiņu, tas ir, tauku šūnas veidojas lielākas un to ir vairāk. Dažas no šīm vielām iedarbojas uz endokrīno sistēmu, hormonu veidošanos. Mainās apetīte, sāta sajūta, ēdienu izvēle.” Tā sauktie resninātāji ir, piemēram, pesticīdi, ar kuriem tiek apstrādāti augļi un dārzeņi, plastmasa, it īpaši tajā esošie ftalāti, kas atrodami gan pārtikas plēvēs, gan mākslīgās ādas izstrādājumos un pat rotaļlietās.
