Latvijā kūtri šķiro dāvanu iesaiņojumus: tos vienkārši izmet sadzīves atkritumos 0
Līdz ar Ziemassvētku tuvošanos arvien vairāk Latvijas iedzīvotāju steidz sarūpēt dāvanas saviem tuviniekiem, draugiem un kolēģiem. Lai gan, kā ierasts, svarīgākais ir dāvanu saturs, vairāk nekā divas trešdaļas jeb 65% Latvijas iedzīvotāju mēdz parūpēties arī par atbilstošu dāvanas noformējumu, liecina “Latvijas Zaļā Punkta” aptauja par dāvanu saiņošanas paradumiem. Diemžēl vienprātības par to, ko iesākt ar dāvanu papīriem, maisiņiem un citiem iesaiņojuma veidiem pēc dāvanu izsaiņošanas, iedzīvotāju vidū nav, un 31% aptaujāto tos vienkārši izmet sadzīves atkritumos, tā portālam “La.lv” pavēstīja Latvijas Zaļais punkts preses sekretāre Daiga Buča.
Kā rāda aptaujas rezultāti, vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju dāvanu iesaiņošanai izvēlas dāvanu papīru un papīra dāvanu maisiņus, bet
ievērojami mazāk ir tādu, kas dāvanas ievieto kartona kastītēs, auduma maisiņos, ietin kreppapīrā vai īpašā plastikāta materiālā.
Diemžēl tikai 25% iedzīvotāju dāvanu iesaiņojumus pirms izmešanas sašķiro pēc iepakojuma veida un izmet konkrētajam materiālam paredzētajā šķiroto atkritumu konteinerā. Viskūtrākie dāvanu iesaiņojuma šķirotāji ir jaunieši vecumā no 18 līdz 24 gadiem, kuri arī salīdzinoši retāk pēc dāvanu atvēršanas iesaiņojumu glabā un izmanto atkārtoti, bet ievērojami biežāk nekā citas sabiedrības grupas izmet to sadzīves atkritumos (53%).
“Kuram gan nepatīk saņemt dāvanas! Tikpat svarīgs ir arī dāvināšanas prieks, redzot, ka izdevies “trāpīt desmitniekā” un pasniegt otram kaut ko ļoti kārotu un skaistu. Taču tajā brīdī, kad dāvana izsaiņota, ietinamais materiāls visbiežāk kļūst par atkritumiem. Apkārtējā vide gan nav pārāk priecīga, ja to “apdāvinām”, izmetot šos atkritumus, kur pagadās – sevišķi, ja dāvanu iesaiņojums ir neorganisks, piemēram, plastikāta iesaiņojuma materiāli. Tādēļ svētku laikā aicinām divreiz padomāt, vai dāvana tās saņēmējam sagādās lielāku prieku, ja būs ietīta košā plastikāta plēvē? Vai varbūt bez šāda iesaiņojuma var iztikt un dāvanu noformēt, izmantojot radošākus paņēmienus un dabai draudzīgus materiālus, tādus kā papīrs, kartons un dažādi dabas materiāli? Mēs iesakām parūpēties par dāvanu iesaiņojuma otro dzīvi, atrodot tam atkārtotu pielietojumu vai vismaz izmetot to tam paredzētajā vietā,” norāda Latvijas Zaļā Punkta direktors Kaspars Zakulis.
Tiesa, aptauja uzrāda arī kādu pozitīvu tendenci, proti, kopumā vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju pēc dāvanu atvēršanas tās iesaiņojumu izmanto atkārtoti.
Kā skaidro Latvijas Zaļā Punkta direktors, tas ir saprātīgs risinājums ne tikai no vides aizsardzības, bet arī finansiālā aspekta. Jo, lai gan vairāk nekā ceturtdaļa jeb 28% Latvijas iedzīvotāju uzskata tēriņus Ziemassvētku vai Jaungada dāvanu saiņošanai par lieku naudas izšķērdēšanu, vairumam tomēr ir svarīgi parūpēties par skaistu iesaiņojumu.
Dāvanu noformējumam ik gadu tiek atvēlēta naudas summa, kas svārstās no dažiem desmitiem centu līdz vairāk nekā 20 eiro.
Tikai aptuveni trešā daļa jeb 33% aptaujāto atzīst, ka dāvanu saiņošanai tērē līdz 5 eiro, 18,9% – tam atvēl 5-10 eiro, 6,8% – 10-20 eiro, bet 7,3% dāvanu saiņošanai tērē vairāk nekā 20 eiro.
Latvijas Zaļais Punkts iedzīvotāju aptauju veica sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS 2018. gada novembrī, internetā aptaujājot 1005 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 75 gadiem.
