Latvija korupcijas uztveres indeksā līdzās Kostarikai un Ruandai 2
Viskorumpētākās valstis pasaulē ir Afganistāna, Ziemeļkoreja un Somālija, kamēr tādas valstis kā Dānija un Jaunzēlande uzskatāmas par gandrīz brīvām no korupcijas, liecina ikgadējais korupcijas uztveres indekss, kuru otrdien publiskojusi nevalstiskā organizācija “Transparency International”.
Situācija Latvijā, salīdzinot ar pagājušo gadu, nedaudz uzlabojusies. Ja pērn ar 49 no 100 iespējamiem indeksa punktiem Latvija 177 valstu rangā ierindojās 54.vietā, tad šogad Latvija ar 53 punktiem dala 49.vietu ar Kostariku un Ruandu.
Tomēr Latvija joprojām ievērojami atpaliek no Igaunijas, kas ar 68 punktiem atrodas 28.vietā. Latviju apsteigusi arī Lietuva, kura novērtēta ar 57 punktiem un ierindota 43.vietā.
Kopumā pasaulē situācija atzīstama par dramatisku, jo 70% no šogad vērtētajām 177 valstīm ir “nopietnas problēmas” ar korupciju, un nevienā no valstīm situāciju nevar atzīt par ideālu, norāda Berlīnē bāzētā organizācija.
“Transparency International” korupcijas uztveres indekss pēta korupciju publiskajā sektorā un salīdzina valstis pēc to korumpētības līmeņa, balstoties korupcijas uztverē profesionālās grupās, kas tieši ir saistītas ar korupcijas riska jomām.
Tā kā korupcija ir sabiedriski politiska un krimināla parādība vienlaikus, liela nozīme tās apkarošanā ir sabiedriskajai domai, iedzīvotāju uzticībai valsts pārvaldei un tiesībaizsardzības institūcijām, norāda “Transparency International”.
”Transparency International” korupcijas uztveres indeksu nosaka jau kopš 1995.gada. Latvija vērtēto valstu vidū iekļauta kopš 1998.gada.
“Korupcija visvairāk ļauna nodara nabadzīgajiem,” norāda organizācijas vecākais pētnieks Fins Heinrihs. “Tas ir redzams saraksta lejasgala valstīs. Šajās valstīs tie ir nabadzīgie, kam tiek nodarīts visvairāk ļauna. Šīs valstis nekad neizkļūs no korupcijas slazda, ja tās nevērsīsies pret korupciju.”
“Korupcija lielā mērā ir saistīta ar brūkošajām valstīm, kā to var redzēt Lībijā un Sīrijā – divās valstīs, kur situācija visstraujāk ir pasliktinājusies,” piebilst Heinrihs. “Ja apskata saraksta lejasgalu, tur ir arī Somālija. Tās ir valstis, kur valdība nefunkcionē efektīvi, un cilvēkiem ir jāķeras pie visiem līdzekļiem, lai tiktu uz priekšu, lai saņemtu pakalpojumus, pārtiku, lai izdzīvotu.”
Arī Afganistāna ir “atskurbinošs stāsts. Mēs neesam pamanījuši jūtamus uzlabojumus”, uzsver pētnieks. “Rietumi ir ne tikvien investējuši drošībā, bet arī centušies radīt likuma varu. Tomēr pēdējo pāris gadu pētījumi liecina, ka to cilvēku proporcija, kas dod kukuļus, joprojām ir viena no lielākajām pasaulē.”
Saraksta lejasgalā ir arī Ziemeļkoreja – “absolūti slēgta, totalitāra sabiedrība”. Ziemeļkorejas bēgļi stāsta, ka bada dēļ korupcija ir vēl smagāka, “jums ir jāzina partijā kāds, kurš ir korumpēts, tikai lai izdzīvotu”.
Valstu vidū, kur situācija ir visstraujāk uzlabojusies, ir Mjanma. Tur militārā hunta ir pavērusi durvis demokrātijas procesam, un investīciju pieplūduma situācijā ir oficiāli apņēmusies pakļauties caurskatāmības un atbildības principiem.
“Tas ir vienīgais veids, kā valsts var izvairīties no “resursu lāsta”, kad resursi ir pieejami tikai ļoti šaurai elitei,” norāda Heinrihs.
“Nigērija un citas valstis ar bagātīgiem naftas resursiem, saprotams, ir ļoti labi piemēri,” savukārt atzīst organizācijas priekšsēdētāja Igeta Labella. “Visās valstīs visos valdības līmeņos, sākot ar vietējo atļauju izsniegšanu un beidzot ar likumu un noteikumu ieviešanu, pastāv korupcijas draudi.”
“Valstis ar vislabāko sniegumu skaidri apliecina, kā caurskatāmība sekmē atbildīgumu un var apturēt korupciju,” viņa uzsvēra. “Tomēr joprojām arī valstīs ar vislabāko sniegumu problēmas pastāv tādas jomās kā valsts uzurpācija, finansējums kampaņām un lielo valsts pasūtījumu kontrole, kas joprojām rada lielu korupcijas risku.”
