Latvijā konstatēti trīs augu karantīnas organismi 0
Līga Grišāne, VAAD Kaitīgo organismu ierobežošanas darba grupas vadītāja, “Agro Tops”, AS “Latvijas Mediji”
Augu karantīnas organismi ir nematodes, vīrusi, viroīdi, fitoplazmas, baktērijas, sēnes, oomicētes, kukaiņi un ērces, kas izraisa masveida augu bojāeju un rada lielus zaudējumus ekonomikai un videi. Šie organismi apdraud gan lauksaimniecības kultūras, gan mežus, parkus un apstādījumus, gan arī augu bioloģisko daudzveidību. Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) inspektori katru gadu veic mērķtiecīgus apsekojumus, lai laikus konstatētu karantīnas organismus un nepieļautu to izplatīšanos.
Karantīnas organismiem ļoti bieži ir plašs saimniekaugu loks, un tiem raksturīga strauja izplatīšanās, tādējādi augi aiziet bojā. Jaunā vietā šiem organismiem ir piemēroti apstākļi, lai izplatītos, bet nav dabisko ienaidnieku, kas šo izplatību ierobežotu. Karantīnas organismus nevar ierobežot vai iznīcināt ar augu aizsardzības līdzekļiem (AAL), pret tiem jāpiemēro ļoti stingri fitosanitārie pasākumi – jāiznīcina slimie vai bojātie augi, kā arī bieži vizuāli veseli augi.
Latvijā un Eiropas Savienībā (ES) karantīnas organismi tiek regulēti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/2031 (2016. gada 26. oktobris), kas paredz vienotus nosacījumus pasākumiem, lai aizsargātu ES dalībvalstis no karantīnas organismu ieviešanās un izplatīšanās. ES karantīnas organisma statuss noteikts 216 augiem kaitīgajiem organismiem.
Kopumā 2021. gadā ES konstatēti 42 augu karantīnas organismi. Lielākais karantīnas organismu īpatsvars konstatēts Spānijā (16 organismu), Itālijā (13 organismu), Vācijā (12 organismu) un Francijā (10 organismu). Latvijā pērn VAAD konstatēja tikai trīs karantīnas organismus, kas ir sastopami valsts teritorijā, – zeltaino kartupeļu cistu nematodi (Globodera rostochiensis), kartupeļu gaišo gredzenpuvi (Clavibacter sepedonicus) un bakteriālo iedegu (Erwinia amylovora).
Zeltainā kartupeļu cistu nematode
Zeltainā kartupeļu cistu nematode (Globodera rostochiensis) var radīt ievērojamus postījumus kartupeļu stādījumiem. Ļoti liela nematodes koncentrācija augsnē var izraisīt ražas samazināšanos pat par 80%. 2021. gadā Latvijā nematode konstatēta vairākās pārtikas kartupeļu saimniecībās, kā arī atkārtoti saimniecībās, kur šī nematode bija konstatēta iepriekšējos gados.
Gadījumos, kad tiek konstatēta kartupeļu cistu nematode, saimniecībai inficētajā laukā piemēro aizliegumu sešus gadus (ar iespēju saīsināt šo periodu līdz trim gadiem) audzēt kartupeļus, kā arī citus šī organisma saimniekaugus, piemēram, tomātus, baklažānus u. c.
Kartupeļu gaišā gredzenpuve
Kartupeļu gaišā gredzenpuve (Clavibacter sepedonicus) arī izraisa ievērojamus ekonomiskos zaudējumus kartupeļiem. Inficēšanās gadījumā vērojama kartupeļu bumbuļu puve uz lauka un glabāšanas vietās. Ražas zudumi var sasniegt 50%. Latvijā 2021. gada laikā gaišā gredzenpuve konstatēta tikai vienā pārtikas kartupeļu saimniecībā.
Gadījumos, kad tiek konstatēta kartupeļu gaišā gredzenpuve, saimniecībai inficētajā laukā piemēro aizliegumu audzēt kartupeļus vismaz trīs gadus. Papildus, lai ierobežotu gredzenpuvi, kartupeļu audzētājiem katru gadu jāatjauno sēklas materiāls ar sertificētiem sēklas kartupeļiem vismaz 10% apmērā no apstādāmās platības.
Bakteriālā iedega
Bakteriālā iedega (Erwinia amylovora) ir baktērija, kas ļoti strauji progresē un rada ievērojamus bojājumus augļu kokiem un dekoratīvajiem augiem. Tādējādi rodas lieli augļukoku ražas zudumi, kas svārstās no 25 līdz 50%.
2021. gadā Erwinia amylovora konstatēta vairākās Latvijas vietās ābelēm, bumbierēm un vilkābelēm. Baktērija tika konstatēta piemājas dārzos, komercdārzos, apstādījumos un ceļmalās.
Citi ES konstatēti karantīnas organismi
Izvērtējot 2021. gada laikā konstatētos karantīnas organismus ES griezumā, daži organismi izceļami citu vidū, jo konstatēti vairākās ES valstīs.
2021. gada laikā visbiežāk tika konstatēts tomātu brūnplankumainības vīruss (ToBRFV, Tomato brown rugose fruit virus), kas vienas saimniecības ietvaros var inficēt līdz pat 100% stādu un izraisīt augļu ražas zudumu 30–70% apmērā. Simptomu dēļ inficētie augļi zaudē arī tirgus vērtību, kas rada papildu ekonomiskus zaudējumus. Kopumā ToBRFV konstatēts 16 valstīs, no tām septiņās valstīs pirmo reizi.
Pērn pirmoreiz vīrusu konstatēja tomātu ražojošajos stādījumos Igaunijā, Austrijā, Šveicē, Ungārijā, Maltā un Slovēnijā. Igaunijā vīruss konstatēts tikai vienā saimniecībā, kur tomātu audzēšanai izmantoja Indijas izcelsmes sēklas materiālu. Portugālē vīruss konstatēts stādaudzētavā, kas audzē tomātus sēklas materiālam. Inficētā tomātu sēklas materiāla izcelsmes valsts bija Ķīna. Atkārtoti vīrusu konstatēja arī Beļģijā, Čehijā, Vācijā, Spānijā, Francijā, Grieķijā, Itālijā, Nīderlandē un Polijā. Latvijā līdz šim šis vīruss nav konstatēts.
Kartupeļu karantīnas organismi kā Globodera rostochiensis, Clavibacter sepedonicus, Globodera pallida, Ralstonia solanacearum arī ir vieni no 2021. gadā biežāk konstatētajiem karantīnas organismiem ES.
Globodera rostochiensis konstatēta pārtikas kartupeļu saimniecībās Igaunijā, Somijā, Čehijā, Lietuvā un Polijā, kā arī sēklaudzēšanas kartupeļu saimniecībās Vācijā, Itālijā un Slovākijā. Clavibacter sepedonicus tika konstatēta pārtikas kartupeļu saimniecībās Vācijā, Bulgārija, Lietuvā un Spānijā. Spānijā un Vācijā šajā laika periodā organismu konstatēja arī sēklaudzēšanas saimniecībās.
Globodera pallida (bālā kartupeļu nematode), kas rada līdzīgus ekonomiskos zaudējumus kā Globodera rostochiensis, samazinot kartupeļu ražu līdz pat 80%, 2021. gadā konstatēta Igaunijas, Bulgārijas, Čehijas, Itālijas, Zviedrijas un Slovākijas pārtikas kartupeļu saimniecībās. Itālijā nematode atrasta arī sēklaudzēšanas saimniecībā. Latvijā līdz šim šī nematode nav konstatēta.
Ralstonia solanacearum (kartupeļu tumšā gredzenpuve) konstatēta pārtikas un pārstrādes kartupeļu saimniecībās Spānijā, Nīderlandē, Ungārijā, Polijā un Portugālē. Gredzenpuve konstatēta arī tomātu stādos Vācijā un Spānijā. Latvijā līdz šim šī gredzenpuve nav konstatēta. Ralstonia solanacearum ir daudz agresīvāka nekā Latvijā konstatētā Clavibacter sepedonicus, tādējādi izraisot ievērojamākus kartupeļu, kā arī tomātu ražas zudumus. Ražas zudumi var svārstīties 30–90% apmērā.
Lai pasargātu valsti no jaunu karantīnas organismu ievešanas:
* jāatturas no augu, sēklu, ziedu, dārzeņu un augļu pārvadāšanas ceļojuma laikā;
* jāinformē Valsts augu aizsardzības dienests par pēkšņu augu bojāeju un iepriekš neredzētām augu bojājumu vizuālajām pazīmēm vai kaitēkļiem;
* jo ātrāk tiek pamanīts un identificēts karantīnas organisms, jo pastāv lielāka iespēja to laikus iznīcināt, pasargājot teritoriju no organisma tālākas izplatīšanās.
Plašāku informāciju par augu karantīnas organismiem iespējams iegūt VAAD tīmekļvietnē: www.vaad.gov.lv/eiropas-savienibas-karantinas-organismi.
