Foto: Reuters/Scanpix/LETA

Latvijā konstatētas 247 dažādas jaunā koronavīrusa mutācijas. Ko vēl atklājuši zinātnieki par situāciju Latvijā? 5

Līdz šim Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra zinātnieki Latvijā ir atklājuši 247 dažādas SARS-CoV-2 mutācijas, tomēr vienlaikus noskaidrots, ka vīrusa mainība ir lēna – jauna mutācija rodas vidēji reizi divās nedēļās, informēja centrā.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
Kokteilis
2025. gads sola “stabilu melno svītru” 5 zodiaka zīmēm
Lasīt citas ziņas

Lai noskaidrotu Latvijā sastopamo vīrusu mutācijas, iegūtās SARS-CoV-2 genoma secības tiek salīdzinātas ar Uhaņas vīrusa genoma secībām, kas ļauj izvērtēt vīrusa mainību kopš uzliesmojuma sākuma 2019.gada decembrī.

Pētnieki secinājuši, ka gada laikā mutāciju skaits vairumā gadījumu būs neliels – aptuveni no 22 līdz 23 reizēm.
CITI ŠOBRĪD LASA

SARS-CoV-2 genoma analīzes rezultāti atklāj, ka Latvijā cirkulējošie vīrusi ir radniecīgi citur Eiropā identificētajiem vīrusu paveidiem.

Filoģenētiskās analīzes rezultāti savukārt norāda, ka vīruss Latvijā ir vairākkārtīgi ieceļojis no dažādiem kontinentiem, un pagaidām nav pierādījumu par plašu infekcijas izplatību Latvijas iekšienē.

Pašreizējie dati apstiprina, ka visi jaunatklātie gadījumi ir importēti no ārvalstīm, kas liecina par pozitīvu Covid-19 izplatības ierobežošanas pasākumu efektivitāti Latvijā.

Līdz šim vēl pasaulē nav veikts pietiekami daudz pētījumu, kas raksturotu dažādu mutāciju ietekmi uz vīrusa agresivitāti vai bīstamību, taču šobrīd pasaulē tiek uzskatīts, ka kāda konkrēta mutācija ir saistīta ar palielinātu infekciozitāti.

Šis vīrusa paveids ir strauji izplatījies visos kontinentos kopš tā parādīšanās janvāra beigās un mutācija atrasta gandrīz 80% vīrusa izolātu jeb materiālu visā pasaulē.

Patlaban iegūtie dati liecina, ka arī Latvijā konkrētā vīrusa mutācija varētu būt sastopama vismaz 95% infekcijas gadījumu.

Ņemot vērā, ka vīrusa genoma analīze ļauj izsekot infekcijas izplatības ceļiem, par filoģenētiskās analīzes rezultātiem tiek regulāri informēti Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) pārstāvji, kas tālāk šo informāciju izmanto epidemioloģiskās uzraudzības veikšanā.

Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra zinātnieki sadarbībā ar SPKC, “E. Gulbja laboratoriju”, Centrālo laboratoriju un Latvijas Infektoloģijas centru kopš aprīļa veic SARS-CoV-2 vīrusa genoma izpēti, iegūstot nozīmīgu informāciju par vīrusa dažādību un mainību Latvijā.

Ar Izglītības un zinātnes ministrijas un Eiropas Savienības struktūrfondu finansiālu atbalstu šobrīd ir izpētītas 133 Latvijā cirkulējošā SARS-CoV-2 vīrusa pilna genoma secības, kas reprezentē 9,2% no visiem infekcijas gadījumiem Latvijā.

Pēc šī rādītāja Latvija ir vienā no pirmajām vietām pasaulē vīrusa izpētē.

Iegūtā informācija par vīrusu savstarpējo līdzību genoma līmenī tiek izmantota Covid-19 infekcijas gadījumu epidemioloģiskajā izmeklēšanā SPKC.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.