Latvija kļuvusi par gājputnu barošanās bāzi, apdraudēti sējumi 0
Līdz ar pavasara iestāšanos arī šogad lauksaimnieki novēro gājputnu, īpaši zosu radītos postījumus. Jau pagājušā gadā Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) solīja lauksaimniekiem meklēt problēmu risinājumus. Patlaban risinājums ir skaidri redzams, bet atbildīgā iestāde dažādu apsvērumu dēļ to neīsteno.
Pirmkārt, no pagājušā gadā aprēķinātajām kompensācijām 900 000 eiro apmērā nav izmaksāti 600 000 eiro.
Otrkārt, marta sākumā lauksaimnieki iesnieguši DAP ap 380 pieteikumu par nodarītajiem postījumiem ar lūgumu saņemt atļauju zosis atbaidīt ar letālām metodēm.
Pašlaik DAP ir piekritis šādas atļaujas piešķirt 140 saimniecībām, pārējās saņemšot atteikumu. Savukārt DAP no Latvijas Ornitoloģijas biedrības saņēmis atzinumu, ka visā valstī šīs atļaujas attiektos tikai uz 1000 īpatņiem.
Situāciju skaidro Zemnieku Saeimas valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš:
“Šādā situācijā vajadzētu domāt par pārtikas pašpietiekamību cilvēkiem, nevis atsevišķām dzīvnieku sugām. Situācija atšķiras ar to, ka normālos apstākļos, kad nav slēgtas robežas, pats sēklas materiāls ir pieejams no jebkuras valsts. Lauksaimnieks to pasūtot, kravu saņems salīdzinoši īsā laikā. Pastāvot ārkārtas situācijai Covid-19 dēļ, nezinām, vai vasarāju sēklas rezerve ir pietiekama, lai lielās platībās būtu iespējamas zosu ganības un pēc tam nāktos pārsēt. Jāņem vērā, ka zosis nodara tik lielus postījumus, ka visbiežāk lauki ir jāpārsēj. Ja nerīkojamies tagad, tad, iespējams sējas materiāls pietrūks un lauki paliks tukši. Graudu krājumu līdz nākamajam gadam pietiek, bet, piemēram, pupas un zirņi – tie ir apdraudētie kultūraugi saistībā ar gājputnu postījumiem.”
Jautāts, kādēļ tieši tagad situācija ir tik ļoti saasinājusies, Juris Lazdiņš stāsta:
“Īpaši izteiktas problēmas ir pēdējo trīs gadu laikā, kad ievērojami pieauguši gājputnu radītie postījumi. To var izskaidrot ar to, ka gājputnu migrācija klimatisko pārmaiņu dēļ sakrīt ar šeit pieejamo barības bāzi. Agrāk, kad bija kārtīgas ziemas, Latvijā sniegs vēl nebija nokusis, kad sākās gājputnu migrācijas. Tad vienkārši gājputni lidoja pāri, bet šobrīd Latvija ir kļuvusi par gājputnu barošanās bāzi.”
Juris Lazdiņš uzsver, ka Igaunijā jau noteikti skaidri noteikumi, lai lauksaimnieki varētu savus laukus aizsargāt pret postījumiem. “Skaidri redzams, ka Igaunijas valsts institūcijas domā ilgtermiņā,” tā Juris Lazdiņš.
Jānorāda, ka Igaunijā jau otro gadu tiek izsniegtas atļaujas lauksaimniekiem aizsargāt savus laukus pret zosu postījumiem. Lauksaimniekiem bija jāiesniedz pieteikumi Igaunijas Dabas aizsardzības pārvaldei, kura izsniedz īpašas atļaujas.
Šogad noteikts, ka zosu kontrole ar letālām metodēm atļauta no 15. marta līdz 15. maijam. Ir noteikts, ka uz viena lauka atļauts iegūt ne vairāk par 50 indivīdiem, ne vairāk kā divus indivīdus vienā piegājienā un ne vairāk par desmit zosīm diennaktī. Vienlaicīgi uz lauka var atrasties viens cilvēks, putnus nedrīkst piesaukt vai pievilināt, tāpat beigtie putni ir jāsavāc. Pēc tam pārvaldei jāiesniedz informācija par iegūtajiem putniem un to skaitu.
Posted by Zemnieku Saeima on Otrdiena, 2020. gada 17. marts
