FOTO: Latvija kļūst par gēnu izpētes centru 3
Šodien industriālajā parkā “Lidostas parks” Ķīnas gēnu izpētes lieluzņēmuma “BGI Group” mazmeitas uzņēmums “MGI Latvia” atklāja Gēnu sekvencēšanas centru.
Šajā centrā sākumā ar desmit iekārtām ir paredzēts sniegt genoma sekvencēšanas pakalpojumus ārstniecības iestādēm un zinātniskajām institūcijām, gadā apstrādājot 10 tūkstošus paraugu. Bet vēlāk līdz ar automatizētās līnijas uzstādīšanu jauda palielināsies līdz 100 tūkstošiem paraugu gadā, atklāšanā pieteica mātes uzņēmuma “MGI” prezidents Dankans Ju.
Latvijai ir visas iespējas kļūt par lielāko gēnu izpētes centru Baltijā.
“BGI” interesē lieli nacionāli projekti, piemēram, nacionālas biobankas izveide. Ir uzsākts projekts kopā ar Biomedicīnas pētījumu un studiju centru, lai palīdzētu ar vēzi slimajiem bērniem, “LA” iepriekš atklāja uzņēmuma pārstāvis.
Šo vērienīgo projektu sadarbībā ar Biomedicīnas pētījumu un studiju centru un Bērnu slimnīcu uzsācis uzņēmums “Mikrotīkls”. To finansiāli atbalsta Džons Tallijs, “Mikrotīkla” līdzīpašnieks, kurš pirms sešiem gadiem šīs slimības dēļ zaudēja sešgadīgo meitu. P
rojekta uzsākšanai ieguldīti 43 000 eiro, bet uzņēmējs sola vēl.
Viena genoma sekvencēšanas cenu gan veicēji neatklāj, bet “BGI” grupa pasaules presē minējusi 600 ASV dolārus. Nākamgad cena būšot vairs tikai 300 ASV dolāru, atklāšanā pieteica “BGI Europe” prezidents Dr. Hou Joungs.
Padomā jau vairāki projekti. Piemēram, Zviedrijas Karolinska universitātē uzsākts vērienīgs mikrobioma (mikrobu izraisīto slimību ģenētiskās izpētes) projekts, pastāstīja šīs universitātes profesors Larss Engstrangs. Ir citi projekti augu un dzīvnieku valsts izpētei.
Šendzeņā bāzētajā un Honkongas biržā kotētajā gēnu inženierijas uzņēmumā “BGI Group” pavisam strādā ap 7000 darbinieku, un tam pieder laboratorijas Ķīnā, Eiropā, Ziemeļamerikā un Āzijā, taču ārpus Ķīnas vienīgā tās ražotne Eiropas Savienībā būs tieši Latvijā. Nākamgad te ražotās gēnu sekvencēšanas iekārtas tālāk eksportēs uz Eiropas Savienības valstīm, Āfriku un Tuvajiem Austrumiem.
Tieši to – augstas pievienotās vērtības hi-tech produktu radīšanu šeit kā labas sadarbības zīmi atklāšanā uzsvēra ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro.
Šis projekts bija iespējams, pateicoties Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras divarpus gadu intensīvam darbam, par ko ministrs pateicās visam kolektīvam.
Centra izveidē “BGI Group” investējis vairāk nekā 15 miljonus eiro un tur nodarbinās vismaz 80 biomedicīnas speciālistus, “LA” atklāja SIA “Latvia MGI Tech” ģenerālmenedžeris Andis Šlaitas. Sākumā nodarbinās 12 darbiniekus, nākamgad nodarbinot ap 35 līdz 50 darbiniekiem atkarībā no pieprasījuma, paskaidro Šlaitas. Viena no viņām – pētniece Alise Jakovela – “LA” demonstrēja, kā stikla stobriņā saņemto paraugu viens aparāts izplāj uz speciālas stikla pamatnes, pēc tam otrā aparātā – gēnu sekvencerī – nosaka gēnu secību. Tālākais – datu analīze jau ir datu apstrādes programmatūras ziņā.
Jāpiebilst, ka “BGI” gēnu sekvencēšanas iekārta jau līdz šim tiek izmantota Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrā, kā arī RSU Onkoloģijas institūtā. Šī institūta direktors, profesors Edvīns Miklaševičs atzinīgi vērtē Gēnu sekvencēšanas centra atvēršanu Latvijā. “Ar to Latvijā ienāk modernākās biotehnoloģijas. Labāk iedodu 50 paraugus lielam uzņēmumam, kas drīz kļūs par lielāko pasaulē šajā jomā, nekā 2000 paraugus mazam.
Jo gēnu banka, ar ko salīdzināt, pēdējam ir daudzkārt lielāka, līdz ar to analīze pilnvērtīgāka.
Piemēram, šizofrēniju nenosaka viens gēns, bet vairāku gēnu kombinācija, turklāt daudzās dažādās kombinācijās. Lai tādu atklātu, ir nepieciešama liela datubāze, ko analizēt.” Kā negatīvo pusi viņš norāda uz biomedicīnas speciālistu pārvilināšanu uz šo uzņēmumu. Tā kā tādu trūkst, uzņēmums, visticamāk, apmācīšot laborantus šim darbam.
“BGI Group” dibinātājs Vangs Jians ir viens no bagātākajiem Ķīnas iedzīvotājiem, saņēmis daudzus apbalvojumus par izcilību zinātnē. Projektu īstenošanā sadarbojas ar Bila un Melindas Geitsu fondu. Grupas uzņēmumu “BGI Genomics” kotēts Šendzeņas akciju biržā, un tā vērtība sasniedz teju četrus miljardus eiro.
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) ar “BGI” strādā kopš 2017. gada un šis ir viens no LIAA pēdējo gadu veiksmīgākajiem investīciju projektu veiksmes stāstiem, norādīja aģentūrā.
Kāpēc “BGI” izvēlējās Latviju, nevis Zviedriju, Poliju vai Igauniju, kā sākotnēji iecerēts? Kopsavelkot LIAA un “BGI” pārstāvju stāstīto, pirmkārt, lidostas tuvums, jo bieži jāved gēnu paraugi. Otrkārt, pieņemamas būvniecības izmaksas un ātri tempi (“gandrīz tik ātri kā Ķīnā”, teica Dankans Ju). Treškārt, attīstīta uzņēmējdarbības infrastruktūra (it kā Rīgā, bet tomēr Mārupē). Ceturtkārt, augsti kvalificēts un vēl pieejams darbaspēks.
Rolando Huapaija-Delgado, LIAA Investīciju projektu departamenta vecākais investīciju padomnieks, atklāja, ka izšķirošo punktu par labu Latvijas izvēlei pielicis tas, ka Vangam Jianam vizītes laikā bija iespēja pašam mežā sēņot un tad restorānā “3” izbaudīt maltīti no salasītajām sēnēm. Rolando viedtālrunī rādīja fotouzņēmumus no Bolderājas, kur miljardieris Vangs Jians plastmasas maisiņā sasēņojis sviesta bekas un nofotografējies kopā ar turpat satiktām divām Bolderājas sievām.
Šis cilvēcīgais brīdis un vēl tuvā neskartā daba viņu uzrunājusi tik pārliecinoši, ka viņš parakstījis nodomu protokolu.
“Tādējādi Latviju ir izvēlējusies pasaules mēroga augsto tehnoloģiju kompānija, lai ražotu un eksportētu produktus ar augstu pievienoto vērtību,” tagad oficiāli divu gadu darbu rezumē LIAA savā preses paziņojumā.
