Jānis Kalējs
Jānis Kalējs
Foto: LETA

Latvija kino līdzfinansējumā apsteigusi kaimiņus 1

Latvija apsteigusi citas Baltijas valstis un Ziemeļvalstis līdzfinansējuma piesaistīšanā ārzemju kino projektiem, intervijā aģentūrai LETA teica režisors un producents, kompānijas “Film Angels Productions” pārstāvis Jānis Kalējs.
Viņš teica, ka Latvija pirmā piedāvājusi divas programmas, kas dod iespēju iegūt līdzfinansējumu ārzemju kino projektiem, kuri tiek īstenoti valstī. Savukārt Igaunija un Somija sākušas šādas programmas piedāvāt tikai šogad.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
Kokteilis
VIDEO. Parastā tauta nesaprot augsto mākslu? Šoreiz ir par traku! Kristians Brekte pamatīgi satracinājis latviešus
Lasīt citas ziņas

Viena no programmām, kas pieejama Latvijā, ir pašvaldības programma, kuru administrē Rīgas Filmu fonds, kas izveidots vēl 2010.gadā. Otrā ir valsts programma, to īsteno Nacionālais kinocentrs, kurš kopš 2013.gada sniedz finanšu palīdzību ārzemju filmu uzņemšanai visā Latvijā, paskaidroja Kalējs.

Igaunija un Somija šādas iespējas sāka piedāvāt tikai šogad, viņš norādīja. Pēc viņa teiktā, Lietuvā ir pavisam cita sistēma – nav valsts fondu, no kuriem tieši iegūt līdzekļus, bet var veikt mērķziedojumus kultūrai un uz tā rēķina norakstīt daļu ienākumu nodokļa.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Tas nozīmē, ka producentam Lietuvā ir jāatrod liela kompānija, kas varēs kaut kādu procentu no nodokļiem, kas tai jāsamaksā, izmaksāt tev, bet pēc tam saņemt nodokļu atlaidi,” paskaidroja Kalējs.

Savukārt Latvijā princips ir vienkāršs – filmēšanas komanda šeit ierodas un tērē naudu filmas uzņemšanai, bet pēc tam zināmu daļu izdevumu atmaksā fondi. Kopumā iespējams atgūt līdz 25% izdevumu.

Lai saprastu, par kādiem skaitļiem ir runa, Kalējs min piemēru – Nacionālā kinocentra budžets ir apmēram 1,5 miljoni eiro gadā, un tas atmaksā līdz 20% izdevumu par vienu projektu, tātad var palīdzēt projektiem ar kopējo budžetu līdz 7,5 miljoniem eiro gadā.

Pēc Kultūras ministrijas pagājušajā mēnesī sniegtās informācijas, pēdējos četros gados Latvijas kino veidotāji piesaistījuši valsts ekonomikai sešus miljonus eiro.

“Summa, protams, nav milzīga, bet svarīgi, ka tā ir importēta. Ja nebūtu mūsu darba, šī nauda nonāktu Bulgārijā vai Rumānijā, kas cenu ziņā Latvijai ir tuvākās konkurentes producentu servisa jomā,” piebilda Kalējs.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.