Latvija kā vārti uz Krieviju un Ukrainu. Saruna ar Brazīlijas vēstnieci 0
Brazīlijā dzīvo vairāk nekā 20 000 latviešu pēcteču, un arī šobrīd abām valstīm, neskatoties uz lielo attālumu, ir daudz sadarbības iespēju, viesojoties Latvijā, uzsvēra Brazīlijas vēstniece Leda Lūcija Kamargo.
– Šogad apritēs 21 gads kopš Latvijas un Brazīlijas dilomātisko attiecību atjaunošanas. Kādi bijuši šie gadi mūsu valstu attiecībās?
– Mēs atzinām Latvijas neatkarību 1921. gadā un atjaunojām diplomātiskās attiecības 1991. gadā. Mēs nekad neesam mainījuši savu pozīciju attiecībā uz Latviju, ko vienmēr uzskatījām par tiesīgu uz savu valstiskumu. Pašlaik Brazīlijā dzīvo vairāk nekā 20 000 latviešu pēcteču. Viņi galvenokārt koncentrējušies Brazīlijas dienvidos – Riograndē del Solā, Santakatarīnā, bet lielākā daļa Novo Odesā. 1891. gadā Rīgā bija pat atvērta aģentūra, kas latviešiem palīdzēja pārcelties uz Brazīliju. Mūsu pašreizējās attiecības ir ļoti labas. Mēs bijām ļoti lepni, kad 2007. gadā jūsu toreizējā prezidente Vaira Vīķe-Freiberga apmeklēja Brazīliju. Viņa ir ļoti cienījama politiķe, mūsu valsti apmeklējušas arī Latvijas uzņēmēju delegācijas un premjerministrs Valdis Dombrovskis. Šajās dienās jūsu ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs apmeklē Brazīliju. Saeimā nodibināta sadarbības grupa ar Brazīlijas parlamentu, kas ir ļoti patīkami. Ja Brazīlijas parlamentārieši dosies uz Eiropu, neapšaubāmi, viņi apmeklēs arī Latviju, un es ceru, ka tas notiks šogad.
– Brazīlija pašlaik ir viena no pasaules lielākajām ekonomikām. Kādas iespējas Latvijas uzņēmējiem var sniegt jūsu valsts tirgus?
– Latvija spējusi gūt lielus panākumus, atjaunojot savu ekonomiku, – jums pērn bija viens no lielākajiem IKP kāpumiem starp Eiropas valstīm.
Jūsu ekonomika atrodas labā situācijā. Jūs esat iemācījušies daudzas lietas un likuši arī mums mācīties. Rīgas osta ir viena no modernākajām reģionā. Vidējā termiņā Brazīlija Latviju redz kā bāzi, no kuras izplatīt savas preces un pakalpojumus Krievijā un Ukrainā.
Kad jūsu premjerministrs apmeklēja Brazīliju, tika parakstīts dokuments par telekomunikāciju iekārtu ražotnes (“SAF Tehnika” sadarbības projekts ar “Siemens”. – Ģ. V.), kas saistīta ar Latviju, atvēršanu Brazīlijā. Tā Latvija ar savām tehnoloģijām piedalās Brazīlijas tirgū. Mēs domājam nākotnē uz Rīgu sūtīt Brazīlijas uzņēmēju delegāciju. Ārlietu dienests ir starpnieki, uzņēmējiem pašiem jāsatiekas un jālemj par sadarbību.
– Nesen Latvijā viesojās citas lielas pasaules ekonomikas – Indijas – vēstnieks un aicināja atvērt Latvijai vēstniecību. Vai jūs rosinātu Latvijai apsvērt vēstniecības atvēršanu Braziljā?
– Tas jāprasa jūsu valdībai. Mēs priecātos, ja Latvija atvērtu vēstniecību Brazīlijā, mēs atvērti šādu soli sagaidītu. Brazīlijas tirgus ir liels – mūsu valstī dzīvo gandrīz 200 miljonu iedzīvotāju. Taču diplomātijā jāņem vērā, ka vēstniecības neatver tikai ekonomisko saišu stiprināšanai, tam ir savi plāni. Es zinu, ka abām valstīm ir plāni nākotnē atvērt vēstniecības Rīgā un Braziljā.
– Ko Brazīlijas iedzīvotāji varētu gūt, apmeklējot Latviju?
– Jums ir lieliska jūgendstila arhitektūra, turklāt Rīga būs Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014. gadā. Jums ir bagāts kultūras mantojums, ko veidojuši arhitekti un kopuši restauratori. Vecrīga ir ļoti skaista, un arī jūsu kultūra ir bagāta.
Diemžēl ģeogrāfija mūs šķir, jo tuvākais tiešais reiss uz Brazīliju reģionā ir no Frankfurtes un, ja vēl cilvēkiem jālido tālāk, ir grūti pārliecināt, ka galamērķis ir pūļu vērts. Daudzi Latvijas iedzīvotāji nav bijuši Dienvidamerikā, jo atkal ieslēdzas attāluma jautājums.
– Vai plānojat kādas aktivitātes Latvijā kultūras jomā?
– Rīgā ir grūti atrast vietu izstādēm. Nav runa par to, ko es vēlētos parādīt no Brazīlijas mākslas, bet kas ir pieejams. Pērn man bija vēlme uz Latviju atvest fotogrāfiju izstādi par Amazones indiāņiem. Ja atradīsim vietu un būs mecenāti, ceru, ka tā sasniegs Rīgu.
– Kā jūs raksturotu mūsdienu Brazīliju?
– Kad mēs runājam par Brazīliju skaitļos, tie ir pārāk lieli. Liekas, ka mēs esam lepni un pārliecināti. Taču Brazīlijas kontekstā man nepatīk runāt par skaitļiem. Būtiski ir tās cilvēki, cieņa pasaulē, kultūra un raksturs, spēja uzturēt pasaulē demokrātiju un cienīt cilvēktiesības. Mūsu valsts lozungs ir – “Kārtība un progress”. Tas ir tas, kas ir mūsu valstij un Latvijai, un tas ir svarīgi.
