Latvija joprojām iekļaujas ES trūcīgāko reģionu skaitā 0
Latvija joprojām ir starp Eiropas Savienības (ES) trūcīgākajiem reģioniem, turklāt mūsu valstī iedzīvotāju labklājības līmenis ir zemāks nekā abās pārējās Baltijas valstīs, liecina ES statistikas biroja “Eurostat” ceturtdien publiskotie dati par 2010.gadu.
Saskaņā ar tiem iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju, kas izteikts pirktspējas paritātes standartos (PPS), mūsu valstī ir zemāks nekā Lietuvā un Igaunijā un veido tikai 54% no ES vidējā līmeņa.
Lietuvā IKP uz iedzīvotāju veido 61% no ES vidējā līmeņa, bet Igaunijā IKP uz vienu cilvēku ir augstāks nekā abās pārējās Baltijas valstīs, sasniedzot 63% no ES vidējā līmeņa.
Tomēr visas trīs Baltijas valstis joprojām ir starp nabadzīgākajiem ES reģioniem, kuros IKP uz iedzīvotāju nepārsniedz 75% no vidējā bloka līmeņa. Eirostatistiķu vērtējumā 68 no pētījumā aplūkotajām 270 bloka reģionālajām vienībām IKP uz vienu iedzīvotāju ir zemāks par 75%.
No 68 trūcīgākajiem reģioniem 15 atrodas Polijā, pa septiņiem – Čehijā, Grieķijā un Rumānijā, seši – Ungārijā, pa pieciem – Bulgārijā un Itālijā, pa trim – Francijā (aizjūras departamentos), Portugālē un Slovākijā, divi – Lielbritānijā un pa vienam – Spānijā un Slovēnijā. Trūcīgāko reģionu vidū ierindojas arī Latvija, Lietuva un Igaunija, kas savu mazo izmēru dēļ šajā izpētē netiek dalītas sīkākos reģionos.
Savukārt visbagātākais ES ir Londonas centrālais reģions, kur IKP uz iedzīvotāju sasniedz 328% no ES reģionu vidējā līmeņa ES. Otrs bagātākais reģions ir Luksemburga ar 266% no vidējā līmeņa, bet Briseles reģions Beļģijā, kur IKP uz iedzīvotāju sasniedz 223% no ES reģionu vidējā līmeņa, ierindojas trešajā vietā.
No 41 ES reģiona, kuros IKP uz iedzīvotāju pārsniedz 125% līmeni, astoņi ir Vācijā, pa pieciem – Nīderlandē un Austrijā, četri – Beļģijā, pa trim – Itālijā, Spānijā un Lielbritānijā, pa diviem – Zviedrijā un Somijā, pa vienam – Čehijā, Dānijā, Īrijā, Francijā, Slovākijā, kā arī Luksemburga, kas uzskatīta par vienotu reģionu.
Datus par pirktspēju izmanto, lai lemtu, kuri ES reģioni var pretendēt uz Kohēzijas fondu līdzekļiem. Lai saņemtu šādu atbalstu, reģiona IKP ir jābūt mazākam par 75% no ES reģionu vidējā līmeņa.
“Eurostat” aprēķina IKP uz vienu iedzīvotāju, izmantojot mākslīgu naudu PPS, kura izslēdz atšķirīgu valūtu kursu ietekmi.
