Latvijā izstrādāts depozīta automāts, kas darbojas ar mākslīgā intelekta palīdzību 3
Latvijā izstrādāts iepakojuma depozīta automāts, kas ar mākslīgā intelekta palīdzību spēj atpazīt un pieņemt dažādus iepakojuma veidus, tostarp arī saplacinātus un bez etiķetēm.
Šis automāts atpazīst ne tikai PET pudeles un alumīnija kārbas, bet arī tetrapakas, vienreizlietojamās kafijas krūzītes, jogurta trauciņus.
“Tā ir demo iekārta, lai parādītu, ka ir iespējams atpazīt un sašķirot jebko. Izmantojot savu pieredzi mākslīgā intelekta tehnoloģiju izstrādē, esam radījuši kaut ko tādu, kā pasaulē līdz šim vēl nav. Cik iekārta ir liela un kāda būs mehatronika, ir otršķirīgs jautājums. Latvijā ir ļoti daudz metālapstrādes uzņēmumu, kas to spētu realizēt,” teic tehnoloģiju uzņēmuma SIA “Apply” biznesa attīstības direktors Vismands Menjoks.
“Esošie depozīta automāti, piemēram, Igaunijā, Lietuvā prasa perfektu iepakojumu, bet vai cilvēki grib glabāt mājās vairākus maisus ar šiem perfektajiem iepakojumiem? Varbūt beidzot ir jāskatās no lietotāja pozīcijām, lai cilvēkam ir ērti, lai var visu iepakojumu maisiņā aiznest, vienā caurumā samest, un par to viņš saņem savu atlīdzību vai paldies,” piebilst Menjoks.
Jaunais iepakojuma šķirošanas automāts, kuru tā izstrādātāji piedāvā ieviest Latvijas tirgū, spēj atpazīt iepakojuma materiālu un veidu neatkarīgi no tā formas.
Plānots, ka depozīta automāts, lai atstātu mazāku negatīvo ietekmi uz vidi, varētu neizsniegt papīra čekus. Norēķināšanās notiktu ar mobilo tehnoloģiju palīdzību, izmantojot viedtālruņus. “Ja kādam nav viedtālruņa, var izdomāt arī podziņtelefoniem paralēlo reģistrēšanās platformu. Nododat iepakojumu, reģistrējaties un izvēlaties vai nu automātiski saņemt naudu bankas kontā, vai arī noziedojat,” piebilst V. Menjoks.
Viņš arī aicina modificēt depozīta atlīdzības sistēmu, to papildot ar dažādām bonusa punktu sistēmām.
“Nav iespējams katru darbību atalgot ar centiem. Paceļot uz ielas nomestu saplacinātu PET pudeli vai alus kārbu, nu nevajag tos 10 centus, bet kaut vai sakrāsies karmas punktiņi. Vai nododot, piemēram, simt tādus iepakojumus, var saņemt bezmaksas kino biļeti.”
Lai motivētu cilvēkus izmantoto iepakojumu nodot pārstrādei, V. Menjoks arī rosina depozīta lielumus saistīt ar iepakojuma tilpumu. Piemēram, pērkot dzērienu 0,5 l pudelē, depozītā veikalā atstāt 10 centus, bet 2 l pudeli – jau 25 centus.
Automāts arī spēj atšķirt dažādos plastmasas veidus, piemēram, PET un HDP. “Ir jāatpazīst iepakojums, kurā bijusi sadzīves ķīmija, kefīrs, jogurts un tamlīdzīgi produkti. Šo iepakojumu nevajadzētu placināt, lai varētu ievērot higiēnu.
“Un nevar jau zināt, vai tur bijis acetons vai vēl kādas ķīmiski aktīvas vielas. Ja saplacināsi, sāksies haoss. Labāk, lai tos apsaimniekotājs sašķiro. HDP ir viens no vērtīgākajiem polimēriem, kuru pēc tam var pārstrādāt granulās.”
Viens no depozīta sistēmas kritiķu argumentiem ir fakts, ka depozīta automāti aizņem vietu, kuras jau tā mazajos veikalos trūkst. V. Menjoks norāda, ka ne visur vajag automātus ar daudzu iepakojuma veidu atpazīšanas iespējām.
“Varbūt lauku veikalos nevajag aizņemt vietu ar kafijas krūzi, jo kafijas krūzes ir lielo pilsētu problēma. Iespējams, laukos lielākā problēma ir PET, jogurti un sadzīves ķīmija. Ir jāskatās pa reģioniem un pilsētām pēc viņu vajadzībām.”
Automātu izmēriem ir jābūt tādiem, lai tie būtu jātukšo ne biežāk kā reizi nedēļā, pretējā gadījumā palielinās loģistikas izmaksas. V. Menjoks arī uzskata, ka ražotājiem būtu jāpārvērtē savas mārketinga aktivitātes. Latvijā alus ražotāji savus izstrādājumus pilda apmēram 30 veidu pudelēs.
“Mārketings, protams, ir laba lieta, bet vai nevajadzētu to visu unificēt, jo no šķirošanas viedokļa tas ir murgs. Vajag mākslīgo intelektu apmācīt atpazīt 30 pudeles un vēl katru likt savā kastē. Tas ir neloģiski.”
