Latvija iesaistās Krievijas sodīšanā 23
Latvija nolēmusi izraidīt Krievijas vēstniecības otro sekretāru, kā arī “melnajā sarakstā” iekļāvusi aviokompānijas “Aeroflot” pārstāvniecības vadītāju Latvijā.
Izraidītā diplomāta vārdu ārlietu ministrs atteicās nosaukt, pamatojot to ar diplomātiskās etiķetes principiem. Izraidīšana ir koordinēts politisks žests, ko vakar veica arī daudzas citas rietumvalstis, jo Krievijas specdienesti tiek turēti aizdomās par Britānijai izdotā dubultaģenta Sergeja Skripaļa un viņa meitas indēšanu. Par Krievijas diplomātu izraidīšanu jau paziņojušas 14 ES valstis, ASV, Kanāda un Ukraina.
“Lēmums pieņemts tāpēc, ka konkrētās personas darbība Latvijā nebija kvalificējama atbilstoši Vīnes konvencijai kā normāls diplomāta darbs,” komentējot lēmumu par diplomāta izraidīšanu, žurnālistiem sacīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Lēmums pieņemts, balstoties uz kompetento iestāžu informāciju par diplomāta aktivitātēm. Krievijas diplomātam Latvija jāatstāj septiņu dienu laikā.
Jāpiebilst, ka tā ir pazīstama prakse, ka dažādu vēstniecību otrie sekretāri mēdz darīt “melno darbu”, ja nepieciešams, arī spiegošanu. E. Rinkēvičs uzsvēra, ka ar šo soli Latvija solidarizējas ar Lielbritāniju. “Neesam redzējuši, ka Krievijas puse būtu sniegusi informāciju par Solsberijas incidentu. Mūsu rīcībā ir klasificēta informācija no Apvienotās Karalistes, kas norāda uz lielu ticamību Krievijas līdzdalībai incidentā.”
Latvijas lēmumu par “Aeroflot” pārstāvniecības vadītāja izraidīšanu apstiprinājis Krievijas vēstnieks Latvijā Jevgeņijs Lukjanovs. Visticamāktas ir Sergejs Sokoļņikovs, kurš, pēc “Firmas.lv” datiem, ir “Aeroflot” pārstāvniecības vadītājs Latvijā.
“Mūsuprāt, viņš nodarbojies ar visu ko, tikai ne ar saviem tiešajiem pienākumiem,” komentēja E. Rinkēvičs, kurš gan sarakstā iekļautās personas vārdu un amatu vakar neminēja. “LA” jautāts, vai pret Krieviju būtu jāvērš plašākas sankcijas, E. Rinkēvičs atbildēja, ka par to ticis runāts pagājušonedēļ ES. “Britānija izskata iespējas, kā vērsties pret Krievijas finanšu avotiem. Izraidīšanu mēs redzam kā stingru signālu Krievijai, ka uzbrukums NATO un ES dalībvalstīs tās iedzīvotājiem netiks pieļauts,” piebilda E. Rinkevičs un atgādināja, ka Igaunija arī paredzējusi piemērot tā saukto Magņitska sarakstu. Ministrs skaidroja, ka tagad ar izraidīšanu būtiski ir Krievijai sūtīt spēcīgu politisko signālu un ka starp sankcijas piemērošajām valstīm notikusi darbību koordinācija. Krievijas diplomātus, paužot politisku atbalstu Britānijai, izraidīs Kanāda, Ukraina, Latvija, Igaunija, Lietuva, Francija, Vācija, Polija, Čehija, Dānija, Nīderlande, Itālija, Somija, Horvātija un Īrija. Britānija jau izraidījusi 23 Krievijas diplomātus. ASV vakar paziņoja, ka izraidīs 60 Krievijas diplomātus, no kuriem lielākā daļa esot izlūkošanas virsnieki.
E. Rinkēvičs Skripaļu ģimenes indēšanas gadījumu salīdzināja ar cita bijušā Krievijas specdienestu virznieka Aleksandra Litviņenko nogalināšanu ar poloniju. “Tas nav tik vienkārši – jūs nevarat dažu minūšu laikā kā Agatas Kristi romānā paši pagatavot arsēnu,” komentēja ministrs. Pēc viņa vārdiem, Krievijai jāatsakās no vēlmes izaicināt rietumvalstis.
Ministrs uzsvēra, ka viņam nav pieņemami Krievijas vēstnieka Latvijā komentāri par pāreju uz izglītību latviešu valodā, un Krievijas rīcību ārpolitikā raksturoja kā agresīvu.
