Ferma – piecus metrus zem jūras līmeņa. Latvijā izaudzētas pirmās gliemenes 5
Gliemeņu fermas biznesa pamatojums vēl jāmeklē, bet projekts ir sekmīgs, apgalvo projekta vadītāja Zaiga Ozoliņa.
Latvijā pirmās gliemeņu audzēšanas pētījumu fermas izveide bijusi sekmīga, sarunā ar “LA” apliecināja projekta vadītāja Zaiga Ozoliņa no Kurzemes plānošanas reģiona. Tiesa, projekts noslēgsies nākamā gada aprīlī un tad būs zināmi pilnīgāki dati.
Projekta “Baltijas jūras izaugsme – liela mēroga gliemeņu audzēšanas attīstība Baltijas jūrā” (BBG) ietvaros netālu no Pāvilostas Baltijas jūrā pērn pavasarī tika uzstādīta Latvijā pirmā gliemeņu audzēšanas pētījumu ferma. Fermu uzstādīja un gliemeņu augšanas rādītājus tajā pēta Latvijas Hidroekoloģijas institūts.
Ferma iegremdēta ūdenī aptuveni piecus metrus zem jūras līmeņa, lai pasargātu to no spēcīgu viļņu ietekmes, un stabili noenkurota ar vairākas tonnas smagiem betona enkuriem, lai straumes nemainītu atrašanās vietu.
Gliemenes Kurzemes pētījumu fermā audzē pēc tā sauktās virvju rindu sistēmas. Kopējais fermas garums ir 250 m, bet virve, pie kuras stiprinās gliemeņu kāpuri, ir 500 m gara, un tā lokveidā ir stiprināta pie nesošās virves.
Pēc Z. Ozoliņas teiktā, šis ir pirmais mēģinājums Latvijā izaudzēt gliemenes un tas ir izdevies – 18 mēnešu laikā fermā uz vienu metru 8 mm biezas virves izaudzēti aptuveni 650 g gliemeņu. Salīdzinājumam – dāņi izaudzē ap 3,5 kg uz viena metra, bet tur virves biezums sasniedz ap 40 mm. Latvijā audzētās ir mazākas nekā veikalos pieejamās – ap 1,5 līdz 2 cm lielas, dažas gan sasniegušas 2,5 cm.
Z. Ozoliņa teic, ka gliemenes varētu izmantot vistu barībai, bet, lai tās izmantotu pārtikā, jāveic plašāki pētījumi, tostarp ūdens laboratoriskie testi. Lai šo akvakultūras veidu piemērotu biznesam, būtu nepieciešams turpināt pētniecību un tam vajadzīgs finansējums no ES vai valsts. Īpaši būtu jāpēta gliemeņu pārstrādes iespējas. Z. Ozoliņa stāsta, ka interesi par šo iespēju izrādījuši piekrastes zvejnieki, kam tā būtu laba iespēja radīt nelielu blakusnodarbi jau tradicionālajai zvejai.
Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departamenta direktors Normunds Riekstiņš pēc tikšanās ar projekta īstenotājiem ceturtdien sacīja, ka projekta īstenošanas gaitā vēl jānoskaidro, kāda ir gliemeņu audzēšanas perspektīva Baltijas jūrā. “Viens ir tās izaudzēt, bet otrs – kā tās lietot. Iespējams, ka piekrastes zvejnieki ar to varētu nodarboties, bet neviens šobrīd nav gatavs investēt,” sacīja Riekstiņš. Viņš teic, ka pagaidām par biznesa iniciāciju nevar runāt, jo jātiek skaidrībā par projekta rezultātiem. Taču, attīstoties šai idejai, projektus varētu iesniegt gan Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda vietējo rīcības grupu atbalstam, kā arī inovāciju projektu atbalstam.
Kopumā BBG projektā ir izveidotas sešas gliemeņu audzēšanas testa fermas visā Baltijas jūras teritorijā, un katra no tām atrodas atšķirīgos jūras apstākļos. Kurzemes pētījumu ferma ir vienīgā, kas atrodas atklātā jūrā, bez dabiskiem aizsegiem no straumēm un vējiem, tādēļ šeit gliemeņu audzēšanas apstākļi varētu būt visskarbākie. Jāpiebilst, ka gliemenes piesaista fosforu un slāpekli, kas ir Baltijas jūrā, līdz ar to tām būtu arī pozitīva ietekme uz Baltijas jūras ūdens attīrīšanu no piesārņojuma ar barības vielām. Un šāda gliemeņu audzēšana speciāli veidotās fermās, iespējams, jau tuvākajā laikā var dot nozīmīgu ieguldījumu ūdens piesārņojuma mazināšanā.
