Latvija ir vienīgā Baltijas valsts, kurā visos medijos fiksēts reklāmas pieaugums 0
Saskaņā ar pētījumu kompānijas “Kantar” datiem reklāmas tirgus Baltijā pērn audzis visās trijās valstīs un sasniedzis 305,5 miljonus eiro, par 4,4% vairāk nekā 2017. gadā.
2018. ir pirmais gads kopš 2008., kad kopējais reklāmas tirgus atkal pārsniedzis 300 miljonu apjomu.
Uz šī pozitīvā fona jāatzīmē tas, ka tieši Latvijas tirgus pērn audzis visstraujāk. Lietuvā 2018. gadā mediju reklāmas tirgus pieauga par 4,3%, salīdzinot ar 2017. gadu, un sasniedza 116 miljonus eiro.
Igaunijā reklāmas tirgus apjoms 2018. gadā bija 104,3 miljoni eiro, pieaugot par 3,1% salīdzinājumā ar 2017. gadu. Latvijā mediju reklāmas tirgus sasniedza 85,2 miljonus eiro, tas ir par 6,0% vairāk nekā 2017. gadā.
“Kantar” mediju pētījumu direktors Oskars Rumpēters norāda, ka 2018. gadā Baltijā lielāko reklāmas tirgus pieaugumu nodrošinājusi vides reklāma (+4,1 miljons eiro).
Baltijā kopumā samazinājies žurnālu reklāmas apjoms. Latvija ir vienīgā no Baltijas valstīm, kurā visos medijos fiksēts reklāmas pieaugums.
To, ka Baltijas valstu tirgi ir diezgan atšķirīgi, jo tādi tie veidojušies vēsturiski, uzsver pētījumu kompānijas “Kantar” valdes loceklis Mārtiņš Traubergs.
“Lietuvā ļoti spēcīga ir televīzija, spēcīga tādā ziņā, ka televīzijas reklāmas tur maksā divas līdz divarpus reizes vairāk nekā Latvijā, bet, neskatoties uz to, televīzija Lietuvā ieņem lielāku reklāmas tirgus daļu nekā abās pārējās Baltijas valstīs. Savukārt Igaunijā vēsturiski spēcīgāka ir drukātā prese, kas acīmredzot skaidrojams ar Skandināvijas un Somijas ietekmi, tur tendences ir līdzīgas. Runājot par Latvijas īpatnībām, mums salīdzinājumā gan ar pārējo Baltiju, gan arī pārējo pasauli daudz spēcīgāks ir radio.”
Savukārt Latvijas Reklāmas asociācijas valdes priekšsēdētāja Baiba Liepiņa, uzsver, ka tirgus līderi ir televīzija, internets un radio.
“Lielāko tirgus daļu – 41% – veido televīzija, reklāmai internetā ir 23% liela tirgus daļa. Trešo lielāko Latvijas mediju reklāmas tirgus daļu – 13,3% – sasniedza radio,” stāsta B. Liepiņa.
“Kantar” mediju klientu direktors Oskars Rumpēters uzsver, ka lielāki reklāmas tēriņi uz vienu iedzīvotāju Igaunijā liecina par to, ka šīs valsts ekonomika ir veiksmīgāk attīstījusies.
Tomēr, neskatoties uz to, ka Latvijas reklāmas tirgus ir mazāks nekā Igaunijas un Lietuvas, pērn tas attīstījies straujāk – divas reizes ātrāk nekā Igaunijā un pusotru – nekā Lietuvā.
Tas izskaidrojams ar kopumā veiksmīgu gadu – Saeimas vēlēšanām un ekonomisko izaugsmi, arī to, ka krīzes laikā Latvija piedzīvoja vislielāko kritumu – abas kaimiņvalstis no tās atguvās ātrāk.
Jāatgādina, ka pirms 2008. gada ekonomiskās krīzes reklāmas tirgus apmērs Latvijā pārsniedza 130 miljonus eiro, tādēļ vietas izaugsmei pietiekot vēl ilgam laikam.
Problēma – neuzskaitīto reklāmu apjoms
Jāpiebilst, ka nevienā no trijām Baltijas valstīm nav ņemti vērā reklāmas tēriņi ārzemju interneta medijos, jo “Google” un “Facebook” ar tiem vienkārši nedalās. Tādēļ reālais tirgus apmērs ir lielāks, nekā šie skaitļi uzrāda.
Salīdzinājumam – pētījumi Dānijā liecina, ka reklāmas apjoms ārpus valsts esošajos interneta resursos ir vismaz tikpat liels kā tas, kas tiek izvietots Dānijas interneta medijos.
B. Liepiņa stāsta, ka atšķirības globālajos mediju apjomos Latvijā un pasaulē ir visai ievērojamas. Piemēram, globāli reklāmas apjoms laikrakstos ir 9,5%, bet Latvijā – 4%.
Žurnālos pasaulē tiek izvietoti apmēram 5,2% reklāmas, Latvijā – 6%, samērā līdzīga daļa. Tāpat radio daļa Latvijā vienmēr bijusi spēcīgāka nekā pasaulē – pasaulē tas paņem 5,7% reklāmas tirgus, bet Latvijā krietni vai rāk – 13% pērn un nekad nav kritis zemāk par 11%.
“Domāju, ka tas skaidrojams ar mazo teritoriju, kurā radio, kas pasaulē parasti ir lokāls medijs, Latvijā bieži vien iegūst gandrīz nacionāla medija lomu. Otrs iemesls radio lielajai tirgus daļai ir samērā zema cena – mazie un vidējie uzņēmēji nevar atļauties videoklipus, tādēļ izmanto radio iespējas, domā Baiba Liepiņa.
Tā kā kopumā Latvijas reklāmas tirgus seko globālajām tendencēm, tad nav izslēgta televīzijas lomas pakāpeniska samazināšanās reklāmas tirgū.
Runājot par patērētāju paradumu maiņu Latvijā, jāuzsver arvien lielāks interneta un mobilo telefonu lietojums visās paaudzēs – šobrīd atrodami arī pensionāru “Facebook” konti, kā arī vides reklāmas lomas palielināšanās, kas saistīta ar pieaugušajām tehniskajām iespējām – LED ekrāni kļuvuši pietiekami lēti, lai tos izgatavotu lielus un izvietotu pilsētas vidē.
“Jāņem gan vērā, ka 90% vides reklāmas atrodas Rīgā,” uzsver Latvijas Reklāmas asociācijas valdes locekle Baiba Liepiņa.
Pasaules elpa
Izdevums “Pasaules izklaides un medju perspektīvas 2018–2022” (“Perspectives from the Global Entertainment and Media Outlook 2018–2022”) uzsver, ka pašreiz notiekošais mediju pasaulē būtu dēvējams par trešo saplūšanas jeb konverģences vilni.
To ietekmē vairāki faktori, pirmkārt, jaunās tehnoloģijas – mākslīgais intelekts un papildinātā (“augmented”) realitāte, kas maina ierastos biznesa modeļus. Uzņēmumi, kas savulaik nodarbojās tikai ar tehnoloģijām un satura izplatīšanu, kā “Netflix”, strauji ienāk satura ražošanas jomā.
Tiek noārdītas atšķirības starp drukāto un digitālo, videospēlēm un sportu, bezvadu un fiksēto interneta pieslēgumu, starp televīziju un mediju straumēšanu internetā, starp tradicionālajiem un sociālajiem medijiem.
Lai gan starta pozīcijas visiem ir atšķirīgas, tomēr kopumā visa mediju pasaule virzās uz biznesa modeļiem, kas orientēti uz tiešu komunikāciju ar patērētāju. Un šīs pārmaiņas, izdevuma vērtējumā, ir neapturamas.
Visu pārmaiņu rezultāts būšot vairāku globālu superkonglomerātu veidošanās, kas noteiks nākotnes mediju tirgu, – to rokās būs gan satura veidošana, gan tā izplatīšana visos iespējamajos kanālos.
Šādas tendences, protams, rada jautājumu, kāds būs Latvijas mediju liktenis šādā pasaulē, jo vietējo uzņēmumu iespējas satura radīšanā nekad nespēs līdzināties globālajām.
Te jāpiebilst, ka viens no faktoriem, kas veidos mediju nozīmību nākotnē, pēc minētā izdevuma domām, būs spēja radīt vietējās komūnas, piederības sajūtu tām. Iespējams, Latvijas mediju nākotne meklējama tieši šajā jomā.
