Latvija ir saņēmusi un izmantojusi visu 2007. – 2013. gada ES fondu finansējumu 0
Latvija ir saņēmusi un izmantojusi visu 2007. – 2013. gada plānošanas perioda ES fondu finansējumu, informē Finanšu ministrija (FM).
FM ir iesniegusi Ministru kabinetā ikmēneša informatīvo ziņojumu par Kohēzijas politikas ES fondu investīciju progresu. Līdz ar sekmīgu iepriekšējā plānošanas perioda pabeigšanu un esošā perioda intensīvāku projektu ieviešanu Latvija jūlijā un augustā ir saņēmusi ievērojamus Eiropas Komisijas (EK) maksājumus – kopā 297 miljonus eiro.
“Latvija ir saņēmusi visus Eiropas Komisijas noslēguma maksājumus par ES fondu ieviešanu 2007. – 2013. gada plānošanas periodā. Tādējādi veiksmīgi noslēdzies pirmais pilnais Latvijas ES fondu periods. Sasniegtais ir labi padarīts komandas darbs, par kuru paldies varam teikt katram ES fondu ieviešanā iesaistītajam. Šajā laikā esam guvuši plašu pieredzi nākotnei, un katrs Latvijas iedzīvotājs tieši vai pastarpināti ikdienā var baudīt ES fondu investīciju augļus,” skaidro finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.
Ir saņemti un izmantoti 100% Latvijai piešķirtā ES fondu 2007. – 2013. gada plānošanas perioda finansējuma. Par darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” ieviešanu EK ir izmaksājusi Latvijai 85,6 miljonu eiro Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) un 77,0 miljonu eiro Kohēzijas fonda (KF) noslēguma maksājumus. Tāpat arī par darbības programmu “Uzņēmējdarbība un inovācijas” Latvija no EK ir saņēmusi ERAF noslēguma maksājumu 34,8 miljonus eiro.
Jau ziņots, ka 2017. gada 29. decembrī Latvija no EK saņēma 29,2 miljonu eiro Eiropas Sociālā fonda (ESF) noslēguma maksājumu par sekmīgi ieviesto darbības programmu “Cilvēkresursi un nodarbinātība”.
Papildus, lai pilnībā izpildītu saistības pret EK par jau saņemtajiem iepriekšējā perioda maksājumiem, Latvijai līdz 2019. gada 31. martam ir jāinformē EK par “lielo” projektu Paula Stradiņa slimnīcas būve “A1” un Infrastruktūras attīstība Krievu salā ostas aktivitāšu pārcelšanai no pilsētas centra pilnīgu pabeigšanu, sasniegtajiem mērķiem un objektu funkcionālo izmantojumu.
Saskaņā ar Veselības ministrijas un Centrālās finanšu un līgumu aģentūras sniegto informāciju, ir sekmīgi noslēgusies projekta Paula Stradiņa slimnīcas būve “A1” ieviešana, kas paveikta noteiktajā termiņā atbilstoši “lielā” projekta nosacījumiem. Pēc ziņojuma saņemšanas EK pieņems lēmumu par veiktā 24 miljonu eiro ERAF līdzfinansējuma saglabāšanu.
Līdzīgi arī projektā Infrastruktūras attīstība Krievu salā ostas aktivitāšu pārcelšanai no pilsētas centra tā īstenotājam Rīgas Brīvostas pārvalde (RBP) līdz 2019. gada janvārim ir jānodrošina projekta mērķu pilnīga sasniegšana, lai nezaudētu piešķirto 75,8 miljonu eiro KF finansējumu. FM skatījumā šis projekts joprojām ir augsta riska zonā, jo atlicis ļoti maz laika projekta pabeigšanai un vēl darāmo darbu ir pietiekami daudz, lai konstatētu būtisku riska līmeņa samazinājumu. Tādēļ FM aicinājusi RBP un Satiksmes ministriju kā atbildīgo ministriju ar īpašu atbildību un rūpību sekot progresam un veikt pēc iespējas biežāku risku pārvērtējumu un pasākumus to mazināšanai.
Paralēli iepriekšējā perioda pabeigšanai notiek intensīva esošā ES fondu 2014. – 2020. gada plānošanas perioda investīciju ieviešana. Jūlijā no EK ir saņemti kārtējie maksājumi – 15,2 miljonu eiro ESF un 66,6 miljonu eiro ERAF finansējuma par līdzšinējo progresu ES fondu projektu ieviešanā.
