Latvija ir pieteikusi karu kritušajiem karavīriem jeb 9. maijs tuvojas 0
“Latvija ir pieteikusi karu kritušajiem karavīriem” – ar šādu skaļu apgalvojumu klajā nācis Krievijas Ārējās izlūkošanas dienests.
Pirms nedēļas publicētajā paziņojumā norādīts, ka Latvija esot sākusi izstrādāt plānus, lai masveidā iznīcinātu padomju karavīriem veltītos memoriālus. Šie plāni ietverot fiktīvas shēmas, kuru mērķis it kā esot radīt juridisku pamatojumu piemiņas vietu demontāžai. Krievijas ieskatā, Latvija tādējādi mēģinot aizēnot Uzvaras dienas 80. gadadienu, ko daudzās bijušajās Padomju republikās joprojām atzīmē 9. maijā.
Kas tad tieši slēpjas aiz šiem plāniem, fiktīvajām shēmām, kuras Latvija it kā grasoties īstenot?
Krievijas Ārējās izlūkošanas dienesta paziņojumā, kuru plaši atspoguļo arī Kremļa mediji, ir apgalvots, ka Latvija it kā plāno veikt padomju karavīru kapu arheoloģiskos izrakumus. Izpētes rezultāti savukārt esot jau zināmi – ar fiktīvas dokumentācijas palīdzību tikšot secināts, ka kapos nekādas kritušo karavīru atliekas nemaz neesot. Tādējādi tikšot rasts pamatojums atbrīvoties no šīm piemiņas vietām.
Ziņojumā arī minēta kāda konkrēta vieta, ar kuru šī fiktīvā shēma tikšot aizsākta – Torņakalna pareizticīgo kapsēta. Tajā apbedīti aptuveni 3000 padomju karavīru.
Lai noskaidrotu, vai Torņakalna pareizticīgo kapsētā ir plānots veikt kādus izrakumus, Latvijas Radio sazinājās ar Kapsētu pārvaldes pārstāvi Neldu Gavari, kuras pārziņā arī ir šī kapsēta.
Gavare norādīja, ka šādas darbības ir jāsaskaņo ar Rīgas Kapsētu pārvaldi un viņas rīcībā nav nekādas informācijas par jebkādām šāda veida iecerēm vai plāniem.
Turklāt kapsētas teritorijā atrodas Rīgas Kristus Pestītāja svētbildes pareizticīgo baznīca, ar kuru pārvaldei ir laba sadarbība, un arī no tās līdz šim nav dzirdētas nekādas bažas vai saņemtas ziņas par aizdomīgām darbībām.
Gavare arī dalījās ar novērojumiem, ka pēc tā dēvētā Uzvaras pieminekļa demontāžas esot būtiski pieaudzis cilvēku skaits, kas kapsētu apmeklē 9. maijā – tā ir tuvākā padomju karavīru piemiņas vieta bijušā pieminekļa apkārtnē.
Tas savukārt vedina domāt, ka norādīt uz šo konkrēto kapsētu Krievija nav izvēlējusies nejauši, taču Kremļa apgalvojumiem nav nekādu pierādījumu.
Turklāt Gavare pieļāva iespēju, ka šādas nepatiesas informācijas izplatīšanu var pārvērst arī politiskās dividendēs.
“Tā ir dezinformācija, es pieļauju, vai nu tāpēc, lai uz pašvaldības vēlēšanām krievu balsis sakustinātu, kas arī varētu būt, tā ka nu…” sacīja Gavare.
