– Ir pagājuši trīsarpus gadi, kopš esat vēstnieks Latvijā. Ar kādām jūtām atgriezīsities Ukrainā? 0
– Es šeit jūtos kā mājās, tāpēc ka klimatiskie un dabas apstākļi ir tādi paši kā Kijevā – tie paši zaļumi un koki. Atšķirīgais ir tas, ka starp šiem kokiem parkos ir daudz puķu. Cilvēki Latvijā ir brīnišķīgi, mēs labi cits citu saprotam, jo nav valodu barjeras. Saprotam, ka arī mūsu diplomātiem šeit vajadzētu iemācīties latviešu valodu. Ar ukraiņu valodu šajā ziņā ir vieglāk, un es gribu izteikt pateicību Rīgas pašvaldībai par Rīgas ukraiņu vidusskolas uzturēšanu. Latvijas iedzīvotājiem ir liela interese par Ukrainu.
Sarunās ar uzņēmējiem, politiķiem, zinātniekiem un vienkāršiem pilsoņiem es jūtu, ka Ukraina tiek godāta, un jūtu atbalstu mūsu valstij tajā cīņā, kurā esam. Rīgā kā jau piejūras pilsētā ir izteikta zivju ēdienu kultūra, un to izbaudīju. Jums ir arī brīnišķīga steiku tradīcija. Pie jums ir koru mūzikas kults, ko iepazinu vēl vairāk. Bieži devos uz koncertiem Jāzepa Mediņa Latvijas Mūzikas akadēmijā. Ja studenti spēlēja klasisko ģitāru, tad šīs reizes nepalaidu garām. Mana aizraušanās ir klasiskā ģitāra un tās izpildītāju ieraksti, manā kolekcijā tādu ir ap 200.
