– Kā jūs vērtējat Sevastopoles kadetu patriotisko rīcību, Krievijas himnas vietā dziedot Ukrainas, un jauniešus, kas uz izlaidumu savā skolā Krimā ieradās ukraiņu nacionālajos tautastērpos? 0
– Raksturīga iezīme šodienas situācijai Krimā un Ukrainas austrumos ir šāda: mēs agresoriem zaudējam ar kara tehniku, bet uzvaram ar patriotismu. Kadeti, kas Sevastopolē dziedāja Ukrainas himnu, un jaunieši, kas skolas izlaidumā ieradās nacionālajos tērpos, ir liecība, ka mums Ukrainas neatkarības gados ir izauguši patriotiski jaunieši, kuru pašapziņa pārspēja visas gaidas. Viņi ir auguši citā valsts sistēmā un citas vērtības nezina. Viņi parādīja atklātu nepaklausību okupācijas varai. Iedomājieties Sevastopoles kadetus – viņi savas skolas telpās mazgāja sienas, rūpējās par tām, mācījās un tad kādā brīdī kāds atnāk un viņiem to atņem. Sevastopoles kadeti turpina savu izglītību Odesas jūras militārajā skolā. Mūsu jaunatnei tagad ir plašākas iespējas mācīties citu valstu augstskolās, un pašreizējā situācijā daudzas ārvalstu augstskolas nāk pretim Ukrainas jauniešiem.
– Nesen arī skolotāji izgāja Doņeckas ielās ar Ukrainas karogiem…
– Viņi ir izjutuši, ko nozīmē dzīve okupācijas spēku pakļautībā. Viņiem nav nepieciešams tā saucamais brīvais un neatkarīgais Donbass. Bija cilvēki, kas ticēja teroristu solījumiem, taču tagad ir attapušies pie sasistas siles, jo neko nav saņēmuši. Donbasā sevišķi grūta būs ziema, jo ir nodarīti bojājumi siltumapgādes sistēmai, bet teroristi turpina apšaudes. Cilvēkiem, kuri slēpjas pagrabos, būs vēl grūtāk.
