Latvijā ir pārāk daudz aptieku, taču ārpus Rīgas un attālākos reģionos farmaceits nereti ir vienīgais pieejamais veselības nozares speciālists 48
Ņemot vērā, ka valsts kompensējamo medikamentu tirdzniecība jau patlaban nav rentabla, Veselības ministrijas (VM) ieceres attiecībā uz zāļu cenu mazināšanu aptiekām būs jāiznes uz saviem pleciem, aģentūrai LETA sacīja “AB City” uzņēmumu grupas stratēģiskās un veselības politikas direktore Kristīne Jučkoviča, komentējot VM informatīvo ziņojumu par zāļu finansiālo pieejamību.
“Lai gan veselības ministrs iepriekš plašsaziņas līdzekļos pauda, ka aptiekas neaiztiks, šajā gadījumā viss ir uz aptieku pleciem,” uzsvēra Jučkoviča. Viņa atklāja, ka patlaban Latvijā ir vairāk nekā 120 dažāda izmēra aptiekas, kas ir nerentablas, un VM rosinājumi šo situāciju varētu tikai pasliktināt. Visvairāk apdraudēto aptieku ir tieši reģionos.
Jučkoviča pauda, ka farmācija Latvijā jau kādu laiku cieš no tāda kā vienota skatījuma trūkuma, turklāt nozare jau ilgstoši aicinājusi politiķus izstrādāt kopējo redzējumu. Cita starpā nozarei trūkstot vienota skata par aptieku lielumu un sniedzamo pakalpojumu klāstu, kas citās Eiropas Savienības (ES) valstīs ir atrunāts.
Jučkoviča sacīja, ka apzinās sabiedrībā pastāvošo uzskatu, ka aptieku Latvijā ir pārāk daudz, taču viņa arī norādīja, ka šajā jautājumā būtiski paturēt prātā faktu, ka ārpus Rīgas un attālākos reģionos farmaceits nereti ir vienīgais pieejamais veselības nozares speciālists, kas var sniegt konsultāciju un palīdzēt. Nepieciešamību pēc farmaceitiem reģionos apstiprinājusi arī pandēmija.
“Es varu saprast bažas par to, ka aptiekas nebūs pieejamas attālākos nostūros. Zudīs arī farmaceitiskās aprūpes nozīme,” minēja Jučkoviča. Viņa pauda, ka patlaban par farmaceitisko aprūpi Latvijā rūpējas uzņēmumi, aptieku īpašnieki, un tieši mazie un vidējie uzņēmēji ir tie, kuri sabalansē situāciju starp palīdzības saņemšanu un ārstu nepietiekamību reģionos.
Taujāta par VM informatīvajā ziņojumā teikto, Jučkoviča kā vienu no būtiskākajiem iebildumiem izcēla VM ierosinājumu piemērot 5% kompensāciju Latvijas zāļu reģistrā iekļautajām ambulatorajai ārstēšanai paredzētajām recepšu zālēm, kas nav iekļautas kompensējamo zāļu sarakstā vai kuras nav pakļautas individuālajai kompensācijai konkrētajam pacientam, iegādājoties zāles aptiekā.
“AB City” pārstāve norādīja, ka, viņasprāt, minētie 5% ir nevis kompensācija, bet gan atlaide, kurai nav izvirzīts skaidrs mērķis. “Ja mērķis ir, piemēram, visus recepšu medikamentus padarīt par kompensējamiem, tad mērķis ir cēls un, iespējams, darīt tā var, bet tad jābūt pilnīgai pārliecībai, ka šie medikamenti tiešām kļūst kompensējami un iziet visu kompensācijas ciklu,” skaidroja Jučkoviča.
Viņa bilda, ka medikamentu iekļaušanas kompensējamo zāļu sarakstā cikls ietver, piemēram, ražotāju piedāvājumu apkopojumu, kā arī Zāļu valsts aģentūras un Nacionālā veselības centra iesaisti. Jučkoviča sacīja, ka pašreizējais VM piedāvājums šādu ciklu neatrunā.
“Šis ir tāds formāls piedāvājums, lai mēs visus medikamentus nosauktu par kompensējamiem, piešķirot šo 5% atlaidi. Tas, manuprāt, neiztur kritiku,” atzīmēja kompānijas pārstāve.
Tāpat viņa minēja, ka iecerēto 5% kompensāciju patērētāji nejutīs. “Varbūt tas, kurš pirks dārgo medikamentu, to vēl sajutīs, piemēram, ja 100 eiro zāles maksās 95 eiro, bet, ja tās summas ir mazas, tad tur pat maisiņu par šo naudu nevarēs iegādāties,” sacīja pārstāve.
Taujāta par medikamentu cenām kaimiņvalstīs, Jučkoviča nenoliedza, ka cenas dažādās pozīcijās atšķiras, tomēr lielā mērā cenu atšķirības nosaka nevis aptiekas, bet gan kompensējamo medikamentu saraksts. “Kompensējamo medikamentu saraksti Baltijas valstīs nesakrīt, tie ir dažādi. Šajā gadījumā tas ir kā salīdzināt ābolus ar bumbieriem,” piebilda pārstāve.
Saskaņā ar Jučkovičas teikto Latvijā ir 1744 kompensējamie medikamenti, Lietuvā – 2031, savukārt Igaunijā – 2388. Latvijā un Lietuvā no kopējā medikamentu saraksta sakrīt un ir salīdzināmi 669.
Tāpat viņa norādīja, ka atšķiras arī valstu budžets zāļu kompensācijām – Latvijā tie ir 200,706 miljoni eiro, paredzot vienam iedzīvotājam 107 eiro, Lietuvā tie ir 446,154 miljoni eiro, paredzot 159 eiro iedzīvotājam, savukārt Igaunijā kompensējamiem medikamentiem atvēlēti 215,751 miljons eiro, vienam iedzīvotājam novirzot 162 eiro.
“Tas, ka mums ir dārgāki medikamenti nekā Lietuvā un Igaunijā, kopumā ir mīts,” sacīja Jučkoviča, piebilstot, ka šāds priekšstats rodas situācijā, kad Lietuvā kāds konkrēts medikaments maksā, piemēram, piecus eiro, kamēr Latvijā – 35, iedzīvotājiem nezinot, ka cenu atšķirības radušās galvenokārt valsts kompensējamo medikamentu saraksta dēļ.
Komentējot iespēju medikamentiem samazināt pievienotās vērtības nodokli (PVN), Jučkoviča norādīja, ka VM ziņojumā šāda iespēja pēc būtības nav aplūkota, bet gan tikai pieminēta. Lai arī kopumā “AB City” šādu iniciatīvu atbalstītu, ministrijas līmenī netiek runāts ne par iespējamā samazinājuma apmēru, ne termiņiem.
Patlaban Latvijā visiem medikamentiem tiek piemērota samazinātā PVN likme 12% apmērā, kamēr Igaunijā tie ir 9% visiem medikamentiem un Lietuvā – 5% kompensējamiem medikamentiem. Pārējiem medikamentiem Lietuvā tiek piemērota standarta PVN likme – 21%.
Kā vienu no iespējamiem risinājumiem zāļu pieejamības jautājumā, Jučkoviča minēja kompensējamo medikamentu saraksta paplašināšanu, piemērojot kompensācijas neatkarīgi no specifiskās diagnozes, kā tas ir patlaban. Tāpat iespējams veidot piecenojumu sistēmas un veikt citus pasākumus, taču tiem jābūt vienotiem un saprotamiem visām iesaistītajām pusēm, teica Jučkoviča.
“Mēs neesam pret to, ka kaut kas tiek mainīts,” sacīja Jučkoviča, vienlaikus uzsverot, ka jebkurām pārmaiņām nozarē jābūt solidārām, taču pašreizējā situācijā VM rosinājumi izskatās tikai pēc administratīva uzstādījuma.
Vaicāta par pašreizējo sadarbību ar VM, Jučkoviča norādīja, ka tikšanās ir bijušas vairākas. Vienlaikus 15.novembrī, kad nozarei tika prezentēta iecere par 5% kompensāciju medikamentiem, visi sanāksmē klātesošie esot iebilduši, ka šāds risinājums nav pieņemams.
Līdztekus kompānijas pārstāve atzīmēja, ka Tiesību aktu portālā VM informatīvā ziņojuma saskaņošanai bija dotas tikai četras dienas, kas, viņasprāt, nav labas pārvaldības princips.
“Jāsaka tā, ka iebildumu ir vairāk nekā informatīvā ziņojuma priekšlikumu,” teica Jučkoviča, uzsverot, ka neiebilst pārmaiņām nozarē, taču tām būtu jābūt solidārām un izsvērtām.
LETA jau ziņoja, ka veselības ministra Hosama Abu Meri (JV) viena no prioritātēm ir panākt medikamentu pieejamības uzlabošanos iedzīvotājiem, gan attīstot medikamentu kompensācijas sistēmu un sarakstu, iekļaujot tajā arī jaunas un efektīvas zāles, gan pārskatot zāļu cenu veidošanas principus līdzīgi kā Lietuvā un Igaunijā. Viens no kvalitatīvas, drošas un ilgtspējīgas veselības aprūpes sistēmas pamatfaktoriem ir medikamentu pieejamība.
Pēc VM sniegtās informācijas, notiek darbs pie konceptuālā ziņojuma, lai apzinātu būtiskākās problēmas par zāļu finansiālo pieejamību ietekmējošiem faktoriem un sniegtu risinājumus iedzīvotājiem nepieciešamo medikamentu pieejamībai.
Tomēr farmācijas nozare iebilst pret VM izstrādātajā informatīvajā ziņojumā par zāļu finansiālās pieejamības palielināšanu paustajām iecerēm.
Latvijas Farmaceitiskās aprūpes asociācijas ieskatā, ziņojumā paustās ieceres samazināšot aptieku skaitu. “Aptieku skaita samazināšanos visvairāk izjutīs iedzīvotāji reģionos. Pašlaik Latvija ir ekskluzīvā situācijā – farmaceitisko aprūpi mūsu valstī nodrošina gan lielie un mazie aptieku uzņēmumi, gan individuālās aptiekas,” uzskata asociācijas izpilddirektore Kristīne Jučkoviča.
Arī Latvijas nacionālās zāļu apgādes asociācija (LNZAA) iebilst pret VM plāniem, kā sekmēt zāļu cenu samazināšanu, jo uzskata, ka ministrijas ieceres apdraudot zāļu apgādi Latvijā.
“Firmas.lv” liecina, ka “AB City” konsolidētais apgrozījums 2021.gadā bija 384,725 miljoni eiro, bet peļņa – 63,555 miljoni eiro. Finanšu dati par 2022.gadu vēl nav publiskoti. Taču, pēc kompānijas pārstāvju teiktā, tos plānots publicēs līdz šā gada beigām.
Kompānija reģistrēta 2018.gadā, un tās pamatkapitāls ir 126 536 960 eiro. “AB City” patiesie labuma guvēji, pēc kompānijas mājaslapā publiskotās informācijas, šā gada sākumā bija Josifs Apts, Sergejs Korņijenko, Andrejs Leibovičs, Aleksandrs Livšics, Mihails Lurje, Jeļena Ņikitina, Jānis Oskerko un Roberts Tavjevs. Taču 2023.gada augustā kompānijā informēja, ka ir veiktas izmaiņām “AB City” akcionāru sastāvā, tostarp Apts ir atstājis darbu “Repharm” valdē.
Holdingkompānija “AB City” ir “Repharm” un “Olainfarm” mātesuzņēmums, grupa ietilpst arī “Mēness aptieku” tīkla īpašniece AS “Sentor farm aptiekas”, zāļu vairumtirgotājs AS “Recipe Plus”, augu valsts ārstniecisko līdzekļu ražotājs AS “Rīgas farmaceitiskā fabrika”, ambulatorās aprūpes iestāžu tīkls AS “Veselības centru apvienība” un SIA “Centrālā laboratorija”.
