Apbalvoti skolēnu eseju konkursa “Mana valsts un es” laureāti 0
“Latvija ir mūsu rokās. Es jūtu, ka es arī mazliet to turu,” raksta Inese Muceniece, viena no vidusskolēnu eseju konkursa “Mana valsts un es” laureātēm, kura reizē ar citiem veiksminiekiem piektdien Ministru kabinetā saņēma premjeres Laimdotas Straujumas pateicības rakstu, balvu – eiro monētu komplektu – un arī “Latvijas Avīzes” dāvināto grāmatu.
Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas 24. gadadienai veltīto eseju konkursu rīkoja Valsts kanceleja (VK) un Valsts izglītības satura centrs. Ministru prezidente apbalvoja septiņu labāko eseju autorus un arī viņu pedagogus. Bet apgāda “Lauku Avīze” izdevumu “100 Latvijas vēstures relikvijas” dāvanā saņēma četri konkursa veiksminieki: Alise Miļūna, Inese Muceniece, Arnis Žagata un Ēriks Kjars.
Visas 44 esejas bija rakstītas ar mīlestību un cieņu pret savu dzimteni, un skolēni uzsvēra, ka valstij vajadzīgi enerģiski cilvēki un ka cer nākotnē paši daudz ko labu izdarīt. Tā Gulbenes 2. vidusskolas 10. klases skolnieks Arnis Žagata, kuru kopš bērnības aizrauj tehniskā pasaules izzināšana, šogad rakstījis zinātniskās pētniecības darbu fizikā par mūžīgajiem dzinējiem, pēta netradicionālus enerģijas iegūšanas veidus, nākotnē studēs telekomunikācijas un cer kādreiz atjaunot Gulbenē dzelzceļa transporta stīgu.
“Mācos skolā, kas no mazākumtautību mācību iestādes brīvprātīgi pārgājusi uz mācībām latviešu valodā,” raksta Arnis. “Ikvienā klasē mācās gan latvieši, gan cittautieši, ir izveidojušies kolektīvi, kuros godā latviešu valodu, to apgūst tā, ka labi kārto valsts pārbaudes darbus. Skolēni mācās un pieņem citādo, mācās cienīt cita uzskatus, kultūru, toleranti diskutēt arī par slidenām, jūtīgām tēmām, piemēram, šobrīd par notikumiem Ukrainā, Krimā, mūsu valstī par mazākumtautību skolu pāreju uz mācībām latviešu valodā.(..) Vienmēr prātā ir mūsu dižās novadnieces Z. Mauriņas paustais, ka katrai tautai ir tiesības uz savu valsti, brīvu, šī atziņa kļuvusi par manu pārliecību.”
Varbūt vairāk par savu tēvzemi domājam tieši tad, kad esam no tās kādu laiku prom. Par to ir pārliecinājusies arī Rīgas Kultūru vidusskolas skolniece Inese Muceniece, kura dažus mēnešus Taivānā mācījās ķīniešu valodu: “Tieši tad, kad mēs – es un Latvija – bijām šķirtas, sajutu savu valsti vairāk nekā jebkad agrāk. Vairāk nekā 8000 kilometru attālumā, aiz bezgalīgās Krievijas un austrumu plašumiem, un noslēpumainiem kalniem. Tur palika mana Latvija, un nevienā koferī šo mazo zemīti neielikt.”
Inese Muceniece: “Ir tikai viena vieta, kurā ielikt visu to smagumu, kas nesver necik, – domas un ilgas, un atmiņas. Tas viss, kas sirsniņā bija paņemts līdzi, iemirdzējās manī, un es apzinājos sevī Latviju, bet citiem ļāvu to iepazīt caur sevi.” Taivānas jauniešiem Inese stāstīja par savu valsti, apzinoties, ka daudziem tieši viņa rada pirmo iespaidu par Latviju. Inese spriež, ka var jau valsti definēt sarežģītos vārdos, taču viņai tā ir “mājas un ģimene, mani mīļākie mammas ēdieni, cilvēki un, protams, tradīcijas”.
Konkursa uzvarētāja Alise Miļūna mākslinieciski spilgti esejā bija atainojusi, ko visu cilvēks zaudētu, ja iluzoru labumu dēļ pārcirstu saikni ar savu valsti. Par to domājis arī daugavpilietis Ēriks Kjars: “Jā, šobrīd daudzi kā Sprīdītis meklē bagātību tieši ārzemēs, bet, manuprāt, tie cilvēki vēl nav sapratuši, ka īstā bagātība ir ģimene, kas tevi vienmēr gaidīs, un mājas, kur tev būs sava vieta.”
To, ka Latvija ir valsts, kas viesmīlīgi uzņem ikvienu, kurš nācis ar atvērtu sirdi, esejā uzsvērusi Rīgas 40. vidusskolas audzēkne Jūlija Zaharova: “Var droši teikt, ka Latvija ir kā maza paradīzes daļiņa, kaut kas svēts un tīrs visaptverošajā pasaulē… Mana Dzimtene atšķiras no citām zemēm ar savu tautu un skaistumu. Es vēlos, lai vairāk cilvēku zinātu par šo brīnumzemi, kas izstaro vairāk gaismu un labestību, un padara šo pasauli labestīgāku… Ceļinieks ir pārsteigts, ka visi ļaudis pieņēmuši “svešinieku” kā savējo, un stāsta par savām tradīcijām. Pēc kāda laika viņš saprot, ka negrib dzīvot nekur citur kā vienīgi šajā vietā, jo tās iedzīvotāji ir labsirdīgi un viesmīlīgi.” Jūlijai tika Daiņa Īvāna speciālbalva – viņa grāmata “Garaspēka zemes atgūšana”.
Jauniešu esejas vērtēja konkursa žūrija: VK direktore Elita Dreimane, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja direktora vietniece zinātniskajā darbā Irina Zeibārte, viceadmirālis, bijušais Nacionālo bruņoto spēku komandieris Gaidis Andrejs Zeibots, Starptautiskās rakstnieku un tulkotāju mājas vadītāja Andra Konste, olimpiskais čempions bobslejā Jānis Ķipurs, Latvijas Tautas frontes pirmais priekšsēdētājs publicists Dainis Īvāns, kā arī “Latvijas Avīzes” žurnāliste Dace Kokareviča.
