Latvijā ir milzīgs skaits cilvēku, kuri nekādā veidā nav iesaistīti ekonomikā – kur šie visi cilvēki ir?! 205
No visiem 1,8 miljoniem Latvijas iedzīvotāju šodien darba attiecībās iesaistīti ir tikai 780 000 cilvēku. Tātad, lai ekonomika vismaz kaut kā normāli attīstītos, pēc Finanšu ministrijas aprēķiniem ir vismaz 800 000 cilvēku jābūt darba attiecībās. Mums ir milzīgs skaits nekādās ekonomikās attiecībās neiesaistīti cilvēki, – viņi nav ne skolēni vai studenti, ne darba attiecībās, ne arī biznesā. Kur viņi ir, ko viņi dara? Šādu tēmu TV24 raidījumā “Preses klubs” analizē Andris Bite, LDDK prezidents un LTRK padomes loceklis.
“Labs jautājums: daļa ir ilgstošos bezdarbniekos, daļa ir pensionāri – tas ir dabisks process, bet arī daļa viņu var strādāt, daļa ir jaunieši. Šodien ar šo procesu nodarbojas sadrumstalots skaits dažādu iestāžu, katra no tām ir zem savas ministrijas, un faktiski nenotiek savstarpējā koordinācija,” tā par cilvēku nodarbinātības uzskaiti saka Bite.
Viņš skaidro tālāk: “Kāds ir mērķis vienotam procesam, ko mēs saprotam ar cilvēkkapitāla attīstību un ko mēs gribam panākt? Pieņemsim, bezdarbniekus apmāca viena iestāde – NVA koordinē šo jautājumu, kas ir zem vienas ministrijas. Otrs – pieaugušo izglītība, tas ir cilvēkiem, kas ir darba attiecībās, ar tiem nodarbojas Izglītības ministrija.”
Sanāk tā, ka katram ir sava maza karaļvalsts, katrs savu kaut kādu darbiņu veic, un tiešām cilvēki strādā, uzskaita Bite, sakot, – process notiek, daudzi tiek mācīti, bet nav galamērķa, kam mēs viņus mācam, kur viņi par nodokļu maksātāju naudu iegūto apmācību izmantos tālāk. – vai viņi strādās?
“Piemērs par metināšanu. Cilvēks aiziet uz kursiem, piemaksā kaut kādu līdzmaksājumu, dabū metinātāja sertifikātu un tālāk? Ja jāmaksā mums ar saviem nodokļiem par to, ka kāds cilvēks iegūst papildu zināšanas un viņš netaisās izmantot to darbā, bet mājās, kāpēc lai mēs to finansētu? Dārgs hobijs!”
Bite uzskata, ka viss šis cilvēkresursu uzskaites process ir jākoordinē vienai iestādei – Ekonomikas ministrijai, kas noskaidro, kas ir vajadzīgs uzņēmējiem: darba devējs pasūta konkrētas apmācības, kādas būs vajadzīgas darba tirgum. “Mēs ieekonomētu vismaz divas trešdaļas tās naudas, ko tagad dedzinām, tie ir desmitiem miljoni eiro.”
Cilvēkiem vajadzētu likt domāt par to, kādas apmācības viņš izvēlas, jo pēc tam būtu pienākums stāties darba attiecībās šajā sfērā, citādi nepienāksies bezdarbnieka pabalsts vai tamlīdzīgi. “Ir jāmotivē tie, kas vēlas uzlabot savas kompetences mērķēti!”
