Latvija ir mazā biznesa lielvalsts. Intervija ar Eduardu Filippovu 0
Jau sesto gadu Latvijā atzīmēs Mazā biznesa dienu. Kāpēc tādu vajag, ko tā devusi un kas tai ir jādod – par to saruna ar šīs iniciatīvas virzītāju – biedrības “Latvijas Biznesa savienība” valdes priekšsēdētāju Eduardu Filippovu.
Latvijā Mazā biznesa dienu atzīmējat novembra trešajā sestdienā. Tā vienmēr iekrīt tieši pirms vai pēc valsts svētkiem. Apzināti? Vai tie jūs ceļ vai aizēno?
Eduards Filippovs: Vispirms, entuziastu pulks, kas to aizsākām 2013. gadā, paši bijām un esam uzņēmēji. Mums bija grūtības sasniegt klientu, mūsu problēmas valsts neuzklausīja, un mums bija nepieciešamība apvienot pūles.
Ideju noskatījām ASV, kur notiek Mazā biznesa sestdienas. Tāda diena vairāk nekā desmit gadu ir arī Igaunijā.
Vai arī tajos pašos datumos?
Nē. ASV un Apvienotajā Karalistē ir citos datumos. Mūsu izvēle par rudeni bija saistīta ne tik daudz ar valsts svētkiem, bet gan sagatavošanos periodu Ziemassvētkiem.
Mazais bizness ļoti daudz strādā šiem svētkiem – vai nu tā ir poligrāfija, vai tirdzniecība, vai dažādu dāvanu piedāvāšana. Tumšajā laikā nolēmām ienest prieka noti patērētājiem, bet paši sev – progresīvu treniņu. Tas ir mazā biznesa mārketings.
Kāds uzņēmums ir pietiekami mazs, lai jūs pieņemtu šai kustībā?
No mūsu puses ierobežojumu nav. Eiropā par mazu uzskata tādu, kuram apgrozījums ir līdz 10 miljoniem un kurā strādā līdz 50 darbiniekiem. “Lursoft” izrēķināja, ka Mazā biznesa dienai reģistrējušos 5600 uzņēmumu vidējais apgrozījums ir 40 tūkstoši eiro un tajos strādā vidēji trīs.
Kritiskās atšķirības sākas ar pieciem darbiniekiem, kad jau rodas kolektīvs – pārvaldība, iekšējais regulējums, lielāki peļņas rādītāji. Tur ir loģika: ekonomiskā izaugsme sākas ar pieci.
Kā mazais uzņēmējs saņem šo jūsu radīto kopīgo mārketinga labumu? Ar uzlīmi uz skatloga? Visiem jau tā nav.
Uzlīmi var uzlīmēt uz automašīnas. Platformā “mazabiznesadiena.lv” uzņēmējs var minūtes laikā izveidot sev plakātu. Šos uzņēmēju radītos plakātus ieliekam savā “Facebook” lapā, kam 6200 sekotāju. Ticu interesantām lietām, kas izplatās ar vīrusa spēku.
Jau pašos pirmssākumos to veidojām praktiski noderīgu – piedāvājām uzņēmumiem mārketingu, platformu, seminārus. Šīs iniciatīvas rezultātā dibināta juridiska vienība – MVU forums, kas ir organizatoriskais posms. Ir arī platforma “open.mazabiznesadiena.lv”, kas veicina preču apmaiņu starp uzņēmējiem.
Kas notiks sestdien, 17. novembrī?
Mēs nešausim salūtu, ko nevaram atļauties. Aizņemšos frāzi, ko teica kāds kolēģis: “Mūsu mērķis ir raidīt signālu, ka arī šajā pelēkajā rudenī mēs dzīvojam un strādājam.” Dienas mērķis ir, lai citi uzzinātu, iepazītos, izkāptu no rāmjiem.
Mēs priecājamies, ka vairākās pilsētās todien svētku pasākumos tiks godināti mazie uzņēmēji. Viņu nav starp lielākajiem nodokļu maksātājiem, bet viņi nodarbina sevi un dažus citus. Uzņēmējs nav tikai profesija – tā ir pilsoniska pozīcija.
Kāpēc vācāt parakstus portālā “Mana balss”, lai to iezīmētu kalendārā kā atzīmējamu?
Tas nebija pašmērķis. Pēc parakstu vākšanas priekšlikums par Mazā biznesa dienu ar satiksmes ministra Ulda Auguļa rezolūciju tika iesniegts Ministru kabinetā. Valdība sniedza pozitīvu atzinumu.
Taču šo iniciatīvu Saeima “noraka”, nevirzot uz komisijām, jo vienlaikus saskrējās trīs iniciatīvas, tostarp, par Pareizticīgo ziemassvētku atzīmēšanu. Kalendāra ieraksts nebūtu nedz dārgi, nedz pārcentīgi no valsts puses to uzņēmēju priekšā, kas tajā strādā.
Mēs esam mazā biznesa lielvalsts, jo Latvijā to ir 99,5% no uzņēmējiem. Taču arī nodokļu reforma vairāk piezāģēta tiem lielajiem un VID lielo nodokļu maksātāju pārvaldei.
No šī izriet nākamais jautājums: kāpēc mazais bizness nav pārstāvēts Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē (NTSP)?
Kopš 2013. gada, kaut neērti un dārgi, esam Eiropas Amatniecības, mazo un vidējo uzņēmumu asociācijas (UEAPME) biedri, kura MVU jomā pārstāv mūsu intereses Eiropas Komisijā kā Eiropas sociālais partneris.
Savukārt Latvijā intereses aizstāvēt sarežģītāk, jo NTSP pilnīgi neatbilst mūsdienu ekonomiskajai situācijai un uzņēmēju vajadzībām. Mazajos, mikrouzņēmumos strādājošo un pašnodarbināto skaits ir 60% no privātā sektorā nodarbināto skaita, taču to interešu pārstāvniecība NTSP ir tuvu nullei.
Mēs neesam pie galda, un mūsu priekšlikumus neskata. Varam tikai novērot. Vienīgais, kas izdevās – atcelt obligātās sociālās iemaksas neatkarīgi no tā, cik mazais uzņēmums pelna.
Arodbiedrības, kas ir pie galda, pārstāv varbūt 9% no strādājošiem. Turklāt nozares lielākoties ir izglītības, valsts kapitālsabiedrību pārstāvētās. Attiecīgi uzņēmēji pie NTSP galda arī ir no tām. Jautājums: vai NTSP lēmumu pārcelšana uz visu tautsaimniecību ir pamatota?
Taču to nevar tik viegli lauzt, jo to regulē… NTSP nolikums. Arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera daudz par visu izsakās, taču formāli tā nav sociālais partneris un pie galda balso tikai LDDK.
LTRK, kuras galvenais uzdevums ir eksporta virzīšana, un Memoranda padome, kas apvieno dažādas NVO, kuras dalībnieks arī mēs esam, cenšas šo praksi lauzt, pagaidām nesekmīgi. Mums nav citas iespējas, kā strādāt tieši Saeimā, tās komisijās.
Kā jūs ietekmējusi nodokļu reforma?
Nodokļu reforma mazo biznesu ir ietekmējusi ar lielākām izmaksām grāmatvedībai. Gan algu aprēķinu dēļ, gan PVN priekšnodokļa nesaprotamās atšifrēšanas dēļ. Ir riski kā zaudējumu nepārnešana, kas atsauksies pēc gadiem. Arī veselības aprūpe ir papildu naudas pumpītis, prasot samaksāt par šo un nākamo gadu 200 eiro.
Turklāt nav zināms pakalpojumu grozs, ko viņi saņems par to. Nav skaidrs: vai būs valsts veselības apdrošināšana vai paliks tā kā tagad, kad faktiski paši piemaksājam par veselības aprūpi.
Netaisnīgi?
Ir liela grupa – pašnodarbinātie, mazie uzņēmēji –, kam parādījušies papildu izdevumi. Ir disproporcija, kas apdraud konkurētspēju un mazā biznesa spēju investēt attīstībā un labākās darba vietās.
Tagad Saeimas vēlēšanās uzvarējušas jaunās partijas. Kas jums kā uzņēmējiem to programmās un nodomos nav pieņemams?
Partijām ir dažādi priekšlikumi. Kā mazā biznesa pārstāvis nepiekrītu jaunam minimālās algas celšanas solim līdz 500 eiro. Jāceļ ar nodokļiem neapliekamais minimums.
Vai mikrouzņēmumiem jāpāraug normālās SIA vai tomēr nodokļa likme jāsamazina atpakaļ uz sākotnējo?
Personīgi es gradētu uzņēmumus. Tiem, kam apgrozījums līdz 1000 eiro mēnesī – izdzīvošanas minimums dzīvesstila uzņēmumiem –, vispār neapliktu ar nodokli. Jo viņi dzīvo un nesēž uz kakla un neprasa pabalstus.
Tā kā Lielbritānijā – līdz 10 tūkstoš mārciņām gadā neviens neskatās pakaļ. Ekonomikas ministram Ašeradenam bija līdzīga ideja, diemžēl tā neevolucionēja.
Piekrītu, ka jādomā uz priekšu – par attīstību, par eksportu. Kāda vērtība vienam tādam jaunuzņēmumam ar vienu eiro kapitālu ar spožu biznesa ideju? Visa vērtība ir čaļa galvā. Nav čaļa, nav uzņēmuma! Bet tādi ir jāatbalsta.
Piemēram, viens tāds “Facebook” reklāmās investēja 50 tūkstošus eiro, rezultātā viņš panāca divu miljonu apgrozījumu pārdodot… savus padomus, kā labāk fotografēt ar “iPhone”. Mazais bizness vienmēr ir aizsākums trakām idejām. Šādu piemēru Latvijā ir daudz.
“Latvijas Avīzē” pirmdienās ir rubrika “Meistarstiķis”, kurā daudzi amatnieki, mākslinieki stāsta, kā viņi ir kļuvuši par savas jaunradītās preces eksportētājiem caur “Facebook”.
Mēs savā Biznesa savienībā redzam nepieciešamību pēc valsts veidotas interneta platformas – Latvijas e-veikalu, “Ražots Latvijā” tipa. Mums ir lieliska “Latvijas Pasta” loģistika, kurai pateicoties varam gan ātri no Ķīnas vajadzīgo saņemt un arī ērti aizsūtīt. Varbūt tieši pasts var tādu veidot.
Kāpēc koka karošu vienīgajam noietam jābūt Brīvdabas muzejā un gadatirgos? Mana pārliecība, ka austrālietim jābūt iespējām internetā nopirkt šo karoti. Ja Pildegovičs Rēzeknē izgatavojis slēpes, nu nav klientam pēc tām jābrauc pakaļ
. Atzinīgi vērtēts biznesa ideju konkurss komercdarbības uzsākšanai Alojas novadā, kurā darbojas arī uzņēmējdarbības atbalsta centrs. lielvaVidējais mazā uzņēmuma īpašnieka vecums ir 50+… Valstij jārada instrumenti komercijas digitalizācijai, tāpēc ļoti ceram uz VARAM iniciatīvām.
Pašam kāds bizness?
Nebija vēl 18 gadu, kā sāku darboties kafijas biznesā – Latvijā pirmajā kafijas veikalā. Pēc tam televīzijā producēju raidījumus. Kā sīpols apaugu ar pieredzi un tagad kopā ar Elīnu Egli uzņēmumā “FasTracKids Latvia” attīstu bērnu pirmsskolas attīstības programmu.
Interešu izglītības programma tiek integrēta bērnudārzos vai interešu izglītības iestādēs tā palīdz daudzpusīgi attīstīties un sagatavoties skolai – iegūstot svarīgāko dzīves prasmi – mīlestību mācīties. Gribēju ieguldīt savos bērnos, šobrīd šajā starptautiskajā programmā iesaistītas apmēram tūkstoš ģimeņu.
Šī pati programma Ņujorkā maksā divarpus tūkstoši dolāru gadā, komercrežīmā par to šeit būtu jāmaksā simts eiro mēnesī. Rotaļu veidā bērni mācās astronomiju. Ekonomiku mācās, veicot rotaļlietu tirgus izpēti.
Mēs to Latvijā padarījām pieejamu ieinteresētiem vecākiem par 35 līdz 50 eiro mēnesī. Ne tikai Rīgā, arī Alūksnē, Gulbenē, Ādažos. Jelgavā vecākiem vispār nav jāpiemaksā, jo to kā mērķprogrammu finansē pašvaldība. Tā ir pieejama gan angļu, gan krievu, gan latviešu valodā.
Investīcijas sāk atmaksāties – pirmkārt, bērniem ir lielāka interese par mācībām, bērni spēj radoši un kritiski domāt, un ģimenēs norisinās dziļākas sarunas par notiekošo pasaulē.
