Kāpēc Latvijā ir laba dzīve ? 1
No politikas vien, kā smejies, paēdis nebūsi, tālab vaicājām lasītājiem, vai ir sagatavojuši ziemai produktu krājumus?
“Produktus iepērkam tirgū, kartupeļus – no pazīstamiem zemkopjiem, gaļu – no medniekiem, medu – no Gaujas biteniekiem, viņiem vislabākais medus, ir mums gan sēnes, gan ogas. Latvijā ir laba dzīve, sieva garšīgi gatavo, vienīgā problēma – par daudz ēdu,” smejas Jānis Ritums, kurš pirms sešiem gadiem no ASV atgriezies tēvzemē.
Rasma Smiltenē ar prieku pārlūko ievārījumu krājumus. Burkās saldā sīrupā redzamas gan pašas dārziņa, gan meža ogas. Arī saknes ziemai Rasma izaudzē pati. Maltīti bagātinās tuvējos mežos sasēņotais. “Krājumi jāgādā ir, jo pensionāram jau nav cita varianta. Par ēšanu neraudu, ja tikai veselība turētos,” saka Rasma. Gaida Gailīte var lepoties ar pilnu pagrabu un pilnu pieliekamo. “To visu esmu sagatavojusi no sava dārza, ziemā tikai atliek gatavot un ēst. Un vēl varu mazbērniem uz skolu dot līdzi. To taču katrs cilvēks zina, ka jāgatavo krājumi ziemai. Citādi būs kā tajā krievu fabulā par sienāzi, kas visu vasaru tikai dancojis…”
Jelgavniekam Ansonam tāpat kā daudziem padomju laiku daudzdzīvokļu māju iemītniekiem nav kur glabāt krājumus, tāpēc nav jēgas neko ne vārīt, ne skābēt, ne marinēt. Arī rīdziniekiem Svilāniem nav pagraba, tomēr ģimene gatavo ievārījumus un konservē bietes. Arī namatēvam patīk darboties. Reiz gan gadījies misēklis – aizvākojot saplīsusi trīslitru stikla burka. “Dzīvnieku pasaulē zvēriņi krāj pārtiku ziemai – bites vāc medu, vāverītes sprauž sēnes uz zariņiem, nes riekstus dobumā. Kāpēc mūsu valdība nekrāj, tikai aizņemas?” aizdomājas Svilāns.
Bet Vilnis Petrovics Dundagā pārspēj visus – pagrabā speciālajās lapu koku skaidās noglabājis trīs pūrus ābolu, ieskābējuši kāpostus, ir pussimts burku ar gurķīšiem, izaudzējuši bietes, burkānus, pupiņas, ķirbjus, kabačus… Vakar uzcepuši kabačus un priecājušies par garšīgām vakariņām. Petrovics stāsta, ka Dundagā gandrīz visiem pensionāriem ir dārziņi, siltumnīcas un visi izaudzē pārtiku arī ziemai. Ir pat tā, ka dažam labam no Rīgas atbrauc bērni un piekrauj pilnu mašīnu ar vecāku sarūpēto. Dažus gadus kartupeļus iepirkuši, bet tie nav tik miltaini. Tālab tagad paši audzē arī kartupeļus. “Nav jau viegli tādā vecumā. Sieva ir trīs gadus jaunāka, iet kā bitīte, kā skudriņa, nevaru valdīt, saku – lai vairāk atpūšas.”
