“Latvija ir iespēju valsts. Pat ietekmīgākie cilvēki visbiežāk atrodas vien rokas stiepiena attālumā!” Kā Linda palīdz īstenot latviešu sapņus 4
Ieva Ēvalde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Nevalstiskās organizācijas, kas darbojas uz publisko un privāto partnerattiecību pamatiem, var būt pamatīgs dzinējspēks reģionu attīstībai. Viena no veiksmīgākajām šādām biedrībām ir “Zied zeme”, kura tur rūpi par Ogres (ārpus pilsētas) un līdzšinējo Ikšķiles, Ķeguma, Lielvārdes un Baldones novadu* attīstību.
Pēdējos piecos gados ar “Zied zeme” starpniecību šo novadu attīstībai tikuši piesaistīti teju divi miljoni eiro, un katrā no diviem iepriekšējiem piecgadu periodiem – līdzīgas summas. Uz sarunu par vietējiem projektiem, kas veiksmīgi startējuši ar “Zied zeme” atbalstu un tālāk turpina dzīvot paši savu dzīvi, aicināju biedrības vadītāju un valdes locekli Lindu Cīruli.
Viņa mūs sagaida biedrības birojā – pašu nesen izveidotajā koprades telpā “CoLabora Lielvārde”. Balti krāsotās sienas rotātas iedvesmojošiem citātiem, starp datorgaldiem vietu sev atradušas arī lielas aušanas stelles: noskaņa gaiša un aicinoša.
Pēc kādiem principiem darbojas jūsu koprades telpa?
L. Cīrule: “CoLabora Lielvārde” ir pieejama visai sabiedrībai bez maksas. Tā ir atvērta ne tikai ikdienas darbam, bet arī nodarbību, semināru un sapulču rīkošanai. Atliek saskaņot ar mums pasākuma laiku, noslēgt līgumu par materiālo atbildību un pretī saņemt atslēgas un signalizācijas kodu. Pašlaik, līdz ar Covid-19 ierobežojumiem, aktivitātes šeit ir nedaudz pierimušas, bet iepriekš te notika gan gleznošanas nodarbības un smieklu joga, gan veselīga uztura kursi un dzejas vakari…
Kā savulaik sākās “Zied zeme” darbība?
Pirms 16 gadiem “Zied zeme” tika dibināta kā vietējo uzņēmēju pieredzes apmaiņas un izglītības organizācija. Jau pirmo darbības gadu laikā mums izveidojās laba sadarbība ar vietējo pašvaldību. Kad biedrībai radās iespēja iesaistīties LEADER programmā un līdz ar to piesaistīt novadam papildu finansējumu, “Zied zeme” transformējās par publisko un privāto partnerattiecību biedrību. Kopš 2006. gada esam vietējā rīcības grupa, kas LEADER programmas ietvaros veicina lauku teritoriju attīstību. Organizācijai šobrīd ir 53 biedri, no kuriem 34% ir vietējo uzņēmumu, 23% – sabiedrisko organizāciju, 39% – fizisko personu un 4% – pašvaldību.
“Zied zeme” pārstāv plašu teritoriju – no Lielvārdes līdz pat Baldonei, tomēr tās visas ir Pierīgas pašvaldības. Vai reģionu intereses, vajadzības un attīstības vīzijas šajos novados iezīmējas līdzīgas?
Atšķirības tomēr pastāv un dažos aspektos pat visai izteiktas. Piemēram, ja runa ir par vides labiekārtošanu, tad viena novada vēlmes būs sakārtot parka taciņas, kamēr cita – izbūvēt tenisa kortus. Atšķirības diktē dažādi aspekti, un viens no tiem noteikti ir vietējo uzņēmēju rocība. Tas savukārt ir saistīts ar drosmīgāku attīstības ideju piedāvājumu. Ir reģioni, kas tā arī saka: “Mūsu iedzīvotāji mums pieprasa citu dzīves kvalitāti!”
Kā notiek finansējuma piesaiste?
Reizi piecos gados “Zied zeme” sagatavo pārstāvētā reģiona attīstības stratēģiju, kas tiek rakstīta, balstoties uz novadu teritoriju attīstības plānošanas dokumentiem, kā arī – vietējo iedzīvotāju vajadzībām un redzējumu par vēlamajiem attīstības virzieniem. Šajā periodā rīkojam regulāras tikšanās ar pārstāvēto novadu cilvēkiem, lai izzinātu viņu vajadzības un novērtētu situāciju.
Tā visa iespaidā top sabiedrības virzīta vietējās attīstības stratēģija – dokuments uz gandrīz simts lappusēm. Šo dokumentu tālāk caurskata un, cerams, arī apstiprina Zemkopības ministrijas īpaša komisija. Vēlāk, balstoties uz šo stratēģiju, ar Lauku atbalsta dienesta (LAD) starpniecību mums tiek atvēlēts finansējums, uz kuru konkursa kārtībā var pretendēt dažādi vietējie projekti. Augustā ceram piesaistīt 600 000 eiro papildu finansējumu vietējo projektu konkursiem turpmākajos divos gados.
Kādi ir “Zied zeme” līdzfinansēto projektu veiksmes stāsti?
Viens no tādiem piemēriem ir zīmols “Ette Tete”: Ikšķiles lauku teritorijā, Tīnūžos, ražotās bērnu mēbeles. Firmas pirmsākumos Krišjānis Šnore pie mums atnāca vēl kā fiziska persona ar ideju un vēlmi biznesa veidošanai iegādāties CNC frēzi. Tagad viņa uzņēmums SIA “Snores” atrodas eksportspējīgāko uzņēmumu topos.
Tāpat arī veiksmes stāsts noteikti ir “Diamonds food group” – bezglutēna pārtikas ražotne Suntažos, kas piedzīvojusi strauju izaugsmi, kļūstot par vadošo bezglutēna produktu ražotāju Latvijā. Uzņēmuma vadītāja Monika Ziemele ar “Zied zeme” iesaisti vēlējās attīstīt savu ideju: tolaik viņa mājās cepa bezglutēna cepumus. Savukārt tagad viņas ražotne cep vairāku veidu bezglutēna kūkas, kas nopērkamas daudzos veikalu tīklos, kā arī internetā.
Ja cilvēks pie mums ierodas ar ideju, cenšamies viņam ieteikt atbilstošu stratēģiskās prioritātes virzienu, kura ietvaros rakstīt projekta pieteikumu konkursam.
Kādi ir jūsu pašu pēdējā laika nozīmīgākie veikumi?
Viens no pēdējiem projektiem ir “Smart Villages LEADER Network”, kurā iedzīvotāju kopienām bija iespēja apliecināt savas pašorganizēšanās prasmes. Atsaucība bija tiešām ievērojama, un varēja tikai pabrīnīties, cik daudz lielisku iniciatīvu kopienas novados realizē pašu spēkiem.
Nozīmīgs projekts ir “Local Craft up”, kura mērķis ir veicināt vietējo uzņēmēju zināšanas par to, kā atvērt degustācijas saimniecību jeb organizēt mājas restorānu savā saimniecībā. Latvijas zemnieki un mazie ražotāji prot pagatavot fantastiski garšīgas lietas, taču organizēt degustāciju tā, lai tas apmeklētājam liktos tiešām baudāmi, nereti pietrūkst prasmju.
Plastmasas glāzītes, vaskadrānas, dažkārt pat plastmasas puķes – tas noteikti ir aizstājams ar ko gaumīgāku. “Local Craft up” ietvaros mēs organizējam gan teorētiskas mācības, gan zinošu speciālistu vadībā iekārtojam “mājas restorānu”. Un saimnieki mācās ātri – koka dēlīši, bišu vaska bļodiņas, pat pastāvīgi iekārtota degustāciju telpa kādreizējā siltumnīcā…
Pēdējā laika jaudīgāko vidū noteikti ir arī Daugavas baseina apsaimniekošanas projekts. Lai apsekotu Daugavas krastus, kopā ar citu Daugavai piegulošo reģionu partnerību pārstāvjiem devāmies divas nedēļas ilgā braucienā pa upi ar plostu. Braucām no Latvijas robežas līdz Rīgas līcim.
Šī brauciena laikā tapa resursu karte – “www.daugavabasmalas.lv”, kurā apkopota informācija par apstāšanās un apskates vietām abos upes krastos. Projektā iesaistījās 21 Latvijas pašvaldība. Daudzu pašvaldību pārstāvji mūsu plostu sagaidīja upes krastā, dalījās ar interesantu informāciju par apkārtni un stāstīja par attīstības vīzijām.
“Zied zeme” kādreizējo projektu vidū ir arī populārā pūļa finansēšanas platforma “Projektu banka”. Tagad šis projekts jau ir pārgājis uz pašfinansēšanos. Aktīva “Projektu bankas” atbalstītāja ir Latvijas Kultūras akadēmija, un “Projektu bankā” ir izdevies savākt nepieciešamos līdzekļus ne vienai vien studentu filmai.
Bieži cilvēki šeit rod finansējumu savas grāmatas vai mūzikas diska izdošanai, kā arī mazā biznesa vai sabiedriskās iniciatīvas ideju realizēšanai. Savulaik “Kriminālās ekselences fonda” veidotāji ar “Projektu bankas” starpniecību aicināja iegādāties filmas lomas. Daudzu jauno uzņēmēju idejas tiek veiksmīgi īstenotas šajā platformā.
Kāda ir “CoLabora Lielvārde” rašanās vēsture?
Esam iesaistījušies starptautiskajā projektā “European cooperation project on coworking spaces in rural areas”, kura ietvaros notiek koprades telpu izzināšana un attīstīšana lauku teritorijās. Vadošie partneri šajā projektā ir Francija. Tur koprades telpu attīstība ir pavisam citā līmenī. Francija pēta, kā varētu veidot koprades telpu sadarbības tīklus ar citām pilsētām un citām valstīm. Devāmies iepazīt Francijas, Spānijas un arī Lielbritānijas pieredzi.
Nācās secināt, ka katrai koprades telpai ir savs raksturs, ko lielā mērā nosaka vietējās kopienas lielums un intereses. Iepazinām, piemēram, koprades telpas kā biznesa projektu, kur īpašnieks apzināti pulcina tikai IT jomas speciālistus, savukārt citviet kopradei tiek piedāvāta kafejnīca vai telpas vecā kultūras namā, kas dvesmo Kaņepes Kultūras centram līdzīgu auru. Cik dažādi ir cilvēki, tik dažādas ir koprades telpas.
Ar savu iniciatīvu un koprades telpas izveidi Lielvārdē esam nedaudz pasteigušies pa priekšu laikam. Pēc Lielvārdes piemēra pašlaik par koprades telpu izveidi tiek domāts arī Ķegumā, Ikšķilē, Meņģelē un Baldonē.
Kas jādara, lai publisko un privāto partnerattiecību organizācija darbotos tik veiksmīgi kā “Zied zeme”?
Jā, dažkārt man to jautā. Varbūt tādēļ, ka man ir augstākā izglītība uzņēmumu vadībā, es uzskatu, ka arī bezpeļņas organizācija ir jāvada, koncentrēti virzoties uz mērķi. Līdzīgi kā tiktu vadīts uzņēmums, kura darbība ir vērsta uz peļņas gūšanu. Attieksmei un ieguldījumam ir jābūt tādam pašam kā uzņēmējdarbībā. Turklāt svarīgas ir tās pašas kvalitātes – zīmolvedība, sabiedriskās attiecības, darbs ar klientu. Kvalitātes standartiem ir jābūt skaidri definētiem.
Kāda ir Latvijas lauku perspektīva?
Izskatās, ka ar lauku attīstību un apdzīvotību Latvijā viss būs kārtībā, un kaut kādā ziņā par to mēs varam teikt paldies kovidam. Šobrīd cilvēki mūk no pilsētām. Pirms diviem gadiem mēs varējām ar sērīgu skatu raudzīties uz lauku reģioniem, kur samazinājās iedzīvotāju skaits un darba vietas. Savukārt pašlaik daudzviet ir vērojama pretēja tendence, ko apliecina arī nekustamā īpašuma tirgus.
Darbs aizvien vairāk kļūst attālināts, arī tehnoloģijas ir devušas savu pienesumu. Te gan jāpiebilst, ka dzīvot laukos – tas ir arī ekskluzīvi un nebūt nav lēti. Sevišķi jaunām ģimenēm ar bērniem, kurus vecāki vēlas sūtīt uz dažādiem pulciņiem un sporta nodarbībām. Nemaz jau nerunājot par mūsdienīgas mājas iekārtošanu…
Studiju laikā “Erasmus” programmas ietvaros izmantoju izdevību pusi gada padzīvot Itālijā. Mitinājos tiešām skaistā vietā un tomēr – pārbraukusi mājās, atskārtu, cik ļoti liela vērtība ir mūsu Latvijas zaļā zāle. Kāda fantastiska sajūta ir iet plikām kājām pa zāli!
… Un vēl: Latvija ir iespēju valsts. Te ļoti ātri var piedzīvot izaugsmi, un pat ietekmīgākie cilvēki visbiežāk no tevis atrodas vien rokas stiepiena attālumā.
