Latvijā ir ES trešais lielākais adoptējamu bērnu īpatsvars 0
Latvijā ir Eiropas Savienībā (ES) trešais lielākais adoptējamu bērnu īpatsvars uz 1000 jaundzimušo, liecina pētījums, ko veikuši Lielbritānijas Notingemas universitātes Tiesu medicīnas un ģimenes psiholoģijas centra (“Centre for Forensic and Family Psychology”) zinātnieki.
Saskaņā ar pētījuma datiem, kas aptver 22 bloka valstis, Latvijā vecumā līdz trim gadiem ir 3,9 adoptējami bērni uz katru 1000 jaundzimušo. Vēl augstāks šis rādītājs ir tikai Čehijā, kur uz 1000 jaundzimušo ir 4,1 adoptējams bērns vecumā līdz trim gadiem, un Rumānijā, kur uz 1000 jaundzimušo adopcijai ir nodoti 4,9 bērni vecumā līdz trim gadiem.
Pētījuma autori norāda, ka ES valstīs katru gadu dzemdību namos vai slepus tiek atstāti simtiem bērnu, un, pēc viņu paustā, šai problēmai blokā netiek pievērsta pietiekama uzmanība.
“Bērnu pamešana Eiropā ir problēma, kas netiek pienācīgi risināta. Tikai neliels skaits valstu veic uzskati attiecībā uz atstāto bērnu skaitu, atstāšana retos gadījumos ir definēta likumu datos, un ir ļoti maz pētījumu attiecībā uz šīs parādības apmēriem, cēloņiem un sekām. Tas, kas nepieciešams, ir konsekventa un atbalstoša pieeja attiecībā uz šādiem bērniem visā Eiropā,” komentēja pētījuma vadītājs profesors Kevins Brauns.
Pēc viņa teiktā, ANO konvencija par bērnu tiesībām skaidri noteic, ka katram bērnam ir tiesības saņemt aprūpi no saviem vecākiem. “Kad bērns tiek atstāts, viņa tiesības ir pārkāptas. Vislielākais risks tikt atstātiem ir zīdaiņiem un maziem bērniem. Rādītāji par atstātajiem bērniem ES ir satraucoši, sevišķi pašreizējās ekonomiskās vides apstākļos,” viņš norādīja.
Pētījumā arī minēts, ka 11 ES zemēs, tostarp Latvijā, darbojas tā dēvētās glābējsilītes, kurās vecāki anonīmi var atstāt savu mazuli, no kura vēlas atteikties. Pētnieki secinājuši ‒ lai gan pastāv pieņēmums, ka zīdaini silītē atstāj māte, arvien vairāk ir pierādījumu, kas rāda, ka nereti bērniņa atstājēji ir tēvs vai radinieki. Tas izraisa jautājumus par mātes atrašanās vietu un to, vai arī viņa ir piekritusi atteikties no sava mazuļa, sacīts pētījumā. Pētnieki arī vērš uzmanību uz to, ka ir ļoti maz informācijas par to, cik bieži ir gadījumi, kad atkritumos, liftos, kāpņutelpās vai citur ir atrasti jaundzimušie, no kuriem vecāki vēlējušies atbrīvoties.
Pētījuma autoriem ir sadarbība ar 10 partnervalstīm, un no Baltijas valstīm to vidū ir tikai Lietuva.
Lai noskaidrotu bērnu pamešanas apmērus, cēloņus, sekas un iepazītos ar labu praksi šādas parādības novēršanai, pētījuma autori partnervalstīs izvaicāja personālu 100 dzemdību namos un cilvēkus, kas strādā 100 programmās, kuru nolūks ir novērst bērnu pamešanu. Savukārt pārējās valstīs tika izvaicāti valdību departamenti un nevalstiskās organizācijas, lai uzzinātu informāciju attiecībā uz bērnus atstāšanu.
Pētījumu finansēja ES programma DAPHNE, kuras mērķis ir novērst visu veidu vardarbības izpausmes, kas izpaužas sabiedriskajā un privātajā dzīvē pret bērniem, jauniešiem un sievietēm, ieviešot preventīvus pasākumus un nodrošinot atbalstu upuriem un riska grupām, kā arī stiprināt nevalstiskās un citas organizācijas, kas aktīvi darbojas šajā jomā.
