– Kā jūs skatāties uz rudenī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām? 15
– Mēs nevaram komentēt iespējamo iznākumu. Es vēlos iedrošināt jūsu lasītājus, lai viņi dodas vēlēt un pauž savu politisko gribu. Tas ir labākais demokrātijā, ka sabiedrība izvēlas līderus un virzienu, uz kurieni viņi to ved. ASV no savas puses turpinās nodrošināt izcilas attiecības ar Latviju neatkarīgi no tā, kas būs nākamais vēstnieks, un mūsu attiecības paliks ļoti labā stāvoklī ilgi pēc manas aizbraukšanas.
– Vai pieļaujat iespēju, ka nākamajā valdībā varētu būt pārstāvēts arī “Saskaņas centrs”?
– Tas ir vēlētāju ziņā. Kad būs zināmi vēlēšanu rezultāti, cilvēkiem tas ir jāapspriež. Jūs varat dot labāku prognozi, taču vēl ir par agru.
– Kā jūs lūkojaties uz sabiedrības integrācijas procesu Latvijā?
– Tie ir jautājumi, par kuriem jāspriež un jālemj Latvijas iedzīvotājiem. Mums, amerikāņiem, ir tradicionāla domāšana – mēs uzskatām, ka daudzveidībā ir liels spēks. Ja jūs varat apskatīt kādu jautājumu no dažādiem, atšķirīgiem skatpunktiem, rezultāts ir labāks. Tas ir raksturīgs mūsu kultūrai un politiskajai sistēmai. Kā cilvēks no ārpuses varu teikt, ka daudzveidība ir vērtība un spēcīgs resurss. Kad runāju ar ASV uzņēmējiem, viņi ir ieinteresēti ne tikai izdevīgajā Latvijas ģeogrāfiskajā novietojumā, dalībā ES un eirozonā, bet viņi arī novērtē to, ka cilvēki no Latvijas ir baudījuši labu izglītību, runā vairākās valodās un ir profesionāls darbaspēks. Viņiem ir dažāds skatījums uz dzīvi, viņi māk strādāt dažādās vidēs. Prezidents Baraks Obama un valsts sekretārs Džons Kerijs ir uzsvēris: lai sabiedrība būtu konkurētspējīga, jāpiedalās visiem. Nevienu nedrīkst izslēgt no procesa.
– Mūsu lasītājiem likās dīvaini, ka jūs sarakstījāties ar “Nepilsoņu kongresa” aktīvisti Elizabeti Krivcovu. Starp citu, viņa ir pieminēta arī Drošības policijas ikgadējā pārskatā kā jaunās Krievijas “tautiešu” paaudzes pārstāve.
– Diplomāta darbs ir runāt ar ikvienu, un to mēs arī darām, tas notiek arī citās valstīs. Diplomāta darbs ir klausīties un uzzināt. Tas paver iespējas plašākai daudzveidībai un manifestē izpausmes brīvību. Jānoskaidro dažādi skatpunkti. “Nepilsoņu kongress” aicināja mūs uz sarunu, un mēs atbildējām.
– Reizēm šķiet, ka ASV un Latvijas attiecībās kā svarīgs jautājums tiek pasniegta “Imantas hakera” Čalovska lieta. Vai jums nešķiet, ka sabiedrībā notiek viņa heroizācija?
– Šī lieta ir ieilgusi. Mums bija sarunas ar Latvijas valdību, un tā pieņēma lēmumu, ka Čalovskis jāizdod tiesāšanai ASV. Jāatceras, ka viņš ir nevainīgs līdz brīdim, kamēr tiesa viņu pasludina par vainīgu inkriminētajos noziegumos. Noziegumi, kuros viņš ir apsūdzēts, ir saistīti ar miljoniem dolāru izkrāpšanu, un kā cietušie tajos iesaistīti desmitiem tūkstošu cilvēku. Piemēram, iedomājieties, ja visiem Rēzeknes vai Ventspils iedzīvotājiem būtu nozagta nauda – tas ir liela apjoma noziegums. Čalovskis jāizdod tiesāšanai ASV. Arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedums parāda, ka viņa izdošana nepārkāps apsūdzētā cilvēktiesības. Viņa advokāti var apelēt. Par heroizāciju– es šim aspektam nepievēršu uzmanību, jo Čalovskis ir apsūdzēts par nopietnu noziegumu.
– Ar ko skaidrojamas ASV īpašo sūtņu cīņai pret antisemītismu un holokaustu regulārās vizītes Latvijā?
– Viņi kā ASV diplomāti ceļo pa visu pasauli. Latvijā viņi parasti ierodas, ja ir kāds reģionāls brauciens. ASV īpašais sūtnis antisemītisma novēršanas un apkarošanas jautājumos Ira Formans nesen bija Latvijā – viņam bija tikšanās ar Latvijas Saeimas pārstāvjiem, ebreju kopienu, intelektuāļiem. Domāju, ka viņš aizbrauca ar ļoti veselīgu skatījumu uz Latvijas sabiedrību, kurā ir labas attiecības starp ebreju kopienu un pārējo sabiedrību. Īpašais sūtnis holokausta jautājumos Duglass Deividsons Latvijā ir bijis vairākas reizes, un viņa vizīšu iemesls ir ebreju kopienas īpašumu restitūcijas process. Latvija pēc padomju laikiem ir izdarījusi labu darbu privāto īpašumu atdošanā to likumīgajiem saimniekiem – viņi ir saņēmuši atpakaļ padomju varas nozagtos īpašumus. Citām reliģiskām kopienām, piemēram, luterāņu un katoļu baznīcām, īpašumu restitūcija ir notikusi. Latvija ir izdarījusi gandrīz visu. Pēdējais, kas palicis, – ir jāatdod ebreju kopienas īpašumi. Tie tika nozagti PSRS laikā, un restitūcija nav jāuztver kā kompensācija par holokaustu, bet gan kā atlīdzinājums par nozagto. Tas būtu lielisks sasniegums, ja, Latvijai kļūstot par prezidējošo valsti ES Padomē, tātad par ES līderi, ebreju kopienas īpašumu jautājums būtu atrisināts. Tas Latvijai palīdzētu attiecībās ar visu pasauli. Mūsu pozīcija – ja, sadarbojoties ar ebreju kopienu, Saeimu un valdību, varam radīt labu risinājumu, kas apmierina visas puses, tad būsim priecīgi.
