Latvijā ir Baltijas valstīs labvēlīgākie likumi, lai parūpētos par savu pensiju 0
Baltijas valstīs vislabvēlīgākie likumi, lai parūpētos par finansiālo labklājību pensijā, ir Latvijā, bet ekonomiskie nosacījumi vislabākie ir Igaunijā, liecina jaunākajā SEB Baltijas mājsaimniecību finanšu apskatā apkopotā informācija.
SEB eksperti atzīst, ka visjutīgāk pensiju jautājumu mūsdienās uztver Lietuvas iedzīvotāji. Vidējā vecuma pensija Lietuvā 2012.gada pēdējā ceturksnī bija 236 eiro, kas, salīdzinot ar citām Baltijas valstīm, ir viszemākā. Latvijā un Igaunijā vidējā vecuma pensija ir attiecīgi 271 eiro un 316 eiro.
“No demogrāfiskā viedokļa visnelabvēlīgākā situācija un izredzes tiek novērotas Latvijā, kur attiecība starp veciem cilvēkiem (vecākiem par 65 gadiem) un darbspējīgajiem iedzīvotājiem (vecumā no 15 līdz 64 gadiem) pašlaik ir vislielākā (28%). Iedzīvotāju skaita prognozes liecina, ka 2040.gadā Latvijā šī attiecība sasniegs 43%. Tomēr šīs prognozes ir satraucošas arī Lietuvā un Igaunijā ‒ apgādājamo īpatsvara rādītājs šajās valstīs varētu sasniegt attiecīgi 42% un 40%. Tas nozīmē, ka iedzīvotājiem ir jāpievērš lielāka uzmanība uzkrājumu veidošanai pensiju 2. un 3.līmenī,” norādīja “SEB bankas” Lietuvā ģimenes finanšu eksperte Julita Varanauskiene.
Banka uzsver, ka pensiju uzkrājumu apmērs attiecībā pret noguldījumiem Igaunijā ir palielinājies no 25% 2008.gadā līdz 37% 2012.gada beigās, Latvijā – no 22% līdz 44% un Lietuvā – no 15% līdz 25%. Uzkrājumi pensiju otrajā līmenī ir daudz lielāki nekā pensiju trešajā līmenī – pensiju otrajā līmenī uzkrāto līdzekļu apmērs uz vienu iedzīvotāju ir 1140 eiro Igaunijā, 720 eiro Latvijā un 498 eiro Lietuvā.
SEB bankas eksperte atzina, ka labvēlīgākie ekonomiskie nosacījumi, lai sagatavotos aiziešanai pensijā, ir Igaunijā. Pirmkārt, tas ir saistīts ar lielākām algām. Otrkārt, iemaksu īpatsvars pensiju 2. līmeņa fondos Igaunijā pašlaik ir visaugstākais – 6% no algas. Daļu no minētajām iemaksām (2%) veic nodarbinātie, bet atlikušos 4% nodrošina valsts (no samaksātā sociālās apdrošināšanas nodokļa). Latvijā šis īpatsvars ir 4%, bet Lietuvā – 2,5%. Tomēr vislabvēlīgākie likumu nosacījumi ir Latvijā – lai gan iemaksu īpatsvars pašlaik ir 4%, visu šo summu pārskaita valsts. Līdz 2020.gadam iemaksu apmēram (attiecībā pret algu) visās Baltijas valstīs vajadzētu būt līdzīgam (6–7,5%). Latvijā visu iemaksu summu pārskaita valsts, Lietuvā (kopš 2013.gada aprīļa) un Igaunijā daļu no iemaksām veic arī nodarbinātie,” teica Varanauskiene.
SEB bankā norādīja, ka atbilstoši dažādu avotu informācijai tiek lēsts, ka ilgtermiņā pēc pāris desmitiem gadu personai ar vidēji lieliem ienākumiem pensiju 1. un 2.līmenis nodrošinās aptuveni 40% no iepriekšējiem darba ienākumiem. Lai sasniegtu vēlamo ienākumu līmeni pensionēšanās vecumā, mājsaimniecībām būtu jāapsver citi soļi. Statistikas dati par pensiju trešo līmeni liecina, ka lietuvieši ir izveidojuši vislielākos uzkrājumus ‒ 233 eiro uz vienu iedzīvotāju privātajos pensiju fondos vai uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā. Latvijā un Igaunijā šis rādītājs ir attiecīgi 209 eiro un 220 eiro.
SEB grupa ir viena no lielākajām finanšu pakalpojumu sniedzējām Ziemeļeiropā.
