Latvijā intensīvi vāc labību, darbi sākušies arī plūdu skartajos laukos 0
Visā Latvijā graudkopji intensīvi vāc labību un darbi šonedēļ sākušies arī plūdu skartajos laukos, kur tas iespējams, lai gan atsevišķos laukos būtiski kritusies graudu kvalitāte.
Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības (LPKS) “VAKS” valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons teica, ka ūdens no laukiem Vidzemē un Latgalē pamazām pazūd. Valmieras apkārtnē, kas ir kooperatīva pamatdarbības vieta, plūdu tikpat kā nebija, tāpēc ar ražas novākšanu nav problēmu. Arī Alūksnes, Gulbenes un Varakļānu apkaimē, ko skāra plūdi, ūdens lēnām no laukiem atkāpjas un ražas novākšana kopš pirmdienas atsākusies.
Plūdu dēļ lauksaimniekiem gan būšot ražas zudums, jo daudzviet nav novākta vairāk nekā puse labības. Pagaidām gan esot pāragri precīzi noteikt, cik daudz potenciālās ražas zaudēts. “Šobrīd jāvāc to, kas ir, un jācer, ka vasarāju graudu kvalitāte varētu uzlaboties. Situācija jāpieņem, kāda tā ir,” viņš teica.
Tāpat pāragri novērtēt, vai plūdu dēļ būs lauki, kur labību nenovāks vispār. Daudz ko izšķirs turpmākie laika apstākļi. Ja septembris būs sauss un saulains, situācija būs cerīgāka. Taču, ja turpināsies lietavas, būs arī nenovāktās platības. Lietus dēļ daudzviet labība ir stipri sagāzta veldrē, kas palēnina ražas novākšanas ātrumu. Kritusies arī graudu kvalitāte un labība ātrāk bojājas. Plūdu skartajās saimniecībās graudi zaudējuši kvalitāti un graudus varēs realizēt tikai lopbarībai.
Jansons arī pastāstīja, ka lietus dēļ lauksaimnieki daudzviet nevarēja iesēt ziemas rapšus, un dara tagad augu sekas nodrošināšanai. Ja būs silts rudens, vēlāk sētajiem ziemas rapšiem viss būs kārtībā, pretējā gadījumā būs problēmas. Tajā pašā laikā ziemas kviešus un rudzus lauksaimnieki vēl varēs sēt septembrī.
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Augkopības nodaļas vadītājs, agronoms Oskars Balodis atzina, ka vietām sējumi ir sagāzti veldrē, kas ir saistīts ne tikai ar plūdiem, bet arī daudzviet Latvijā plosījušos negaisu pirms tam, spēcīgiem nokrišņiem un vēju. Tomēr arī šādos laukos labību varēs novākt, ja lauki paspēs nožūt, un agrotehnika tiem varēs piekļūt. Tomēr būs arī tādi lauki, kur labību nevarēs novākt vispār, ja bijis pārlieku daudz nokrišņu.
Plūdu dēļ kopumā Latvijā būs vismaz 10% ražas zudums, un vietām graudu kvalitāte būtiski kritusies.
Balodis teica, ka spēcīgāk plūdu skartajos laukos ražu patlaban nevar novākt, jo tehnika netiek uz lauka. Iespējams, ka daļā no šādām vietām, kur ūdens ilgstoši klās lauku, būs par vēlu vākt labību, jo graudu kvalitāte būs pārlieku zema. Tomēr tur, kur mazāk lija, piemēram, Jēkabpils pusē, lauki ir apžuvuši un lauksaimnieki vāc labību.
“Iespējams, šādos laukos ir lielāks mitrums, bet lauksaimnieki skatās, kuriem laukiem var tik klāt, turp brauc un mēģina vākt labību,” viņš teica. Labības novākšana visā Latvijā turpināsies arī septembrī, jo vēsā pavasara un salīdzinoši aukstās vasaras dēļ labība ir nogatavojusies vēlāk nekā citus gadus un ražas vākšana iekavējusies. Lauksaimnieki jau sākuši novākt vasaras miežus un vietām arī agrākas vasaras kviešu šķirnes.
Jau ziņots, ka ceļu infrastruktūrai un zemniekiem Latgalē plūdu nodarītie zaudējumi tiek lēsti vairākos miljonos eiro. Ārkārtas stāvokli lauksaimniecības sektorā valdība izsludināja 27 novados Latgalē, daļā Vidzemes un Zemgales.
