Latvijā ik gadu 70 pacientiem veic donora nieres pārstādīšanu. Kā savlaicīgi atpazīt nieru mazspēju? 1
Regīna Olševska, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
“Par manu ikdienu jau vairākus gadus kļuvusi hemodialīze. Tas ir tāpat, kā iet uz darbu, – no rīta četras stundas paguļu, pieslēgts pie aparāta, pēc tam paēdu un dodos savās gaitās. Nākamajā dienā jau jūtos labāk, gandrīz kā vesels cilvēks,” stāsta rīdzinieks Andris, kurš cieš no smagas nieru mazspējas. Aizstājterapija viņam ļauj strādāt un dzīvot pilnvērtīgi, gaidot rindā uz nieres transplantāciju.
Organismā uzkrājas sārņi
Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Hemodialīzes nodaļas vadītāja nefroloģe Ināra Ādamsone stāsta, ka nieru mazspējas jeb hroniskas nieru slimības biežākais iemesls ir otrā tipa cukura diabēts un ilgstoši paaugstināts asinsspiediens, kas izraisa nieru bojājumus – nefropātiju, kā arī hronisks glomerulonefrīts jeb nieru kamoliņu iekaisums, nieru policistoze, hroniskas urīnceļu infekcijas, autoimūnās sistēmas slimības, piemēram, reimatoīdais poliartrīts, ilgstoši urīnizvades sistēmas nosprostojumi, piemēram, gados vecākiem vīriešiem – labdabīga prostatas palielināšanās jeb adenoma.
“Nieres ir pāra orgāns, kas ar liekā šķidruma, vielmaiņas galaproduktu un citu vielu, piemēram, kālija un fosfātu, izvadi no organisma nodrošina asinsspiediena, skābju un bāzu līdzsvara regulēšanu.
Tās piedalās arī hemoglobīna jeb sarkano asinsķermenīšu veidošanā, kalcija un D vitamīna vielmaiņā, kas nodrošina stiprus kaulus, un veic daudzas citas funkcijas,” norāda ārste.
Veselas nieres minūtē filtrē 90–120 mililitrus asiņu. Hroniskas nieru slimības gadījumā tās vairs netiek galā ar savu uzdevumu, sārņi sāk uzkrāties organismā un pakāpeniski parādās slimībai raksturīgās izpausmes: nespēks, apetītes zudums, slikta dūša, tūska, nieze, nekontrolējami paaugstināts asinsspiediens, samazināts urīna daudzums.
Hroniskai nieru slimībai ir vairākas stadijas, kuras nosaka atkarībā no kreatinīna (olbaltumvielas) koncentrācijas asinīs un glomerulu filtrācijas ātruma. Pirmajās stadijās glomerulu filtrācijas ātrums var būt normāls vai pat palielināts, bet ceturtajā – pazeminās līdz 30 mililitriem minūtē. Kad šis rādītājs ir zemāks par 15 mililitriem minūtē, ārsti iesaka izmantot nieru aizstājterapiju – hemodialīzi vai peritoneālo dialīzi, kuru Latvijā pilnībā apmaksā valsts.
Asinis attīra aparāts
Hemodialīze ir hroniskas nieru slimības ārstēšanas metode, lai attīrītu pacienta asinis ārpus viņa ķermeņa, izmantojot speciālu mašīnu un filtru sistēmu jeb tā saucamo mākslīgo nieri. Hemodialīzi veic slimnīcu hemodialīzes nodaļās vai ambulatoros hemodialīzes centros.
Parasti to veic trīs reizes nedēļā, procedūra vidēji ilgst četras stundas.
Nefroloģe Ināra Ādamsone stāsta, ka apmēram divus trīs mēnešus pirms hemodialīzes uzsākšanas pacienta rokā tiek izveidota fistula – artērijas un vēnas savienojums jeb mākslīgais asinsvads, kurā procedūras laikā ievada adatas ar tām pievienotām caurulītēm – dialīzes maģistrālēm. Pa tām hemodialīzes mašīna sūknē pacienta asinis ar ātrumu vidēji 200–300 mililitru minūtē, vairākas reizes izlaižot tās caur speciālu filtru sistēmu.
Tādā veidā asinis tiek atbrīvotas no liekā šķidruma, sāls un toksiskiem vielmaiņas galaproduktiem, taču nezaudē organismam nepieciešamās sastāvdaļas, piemēram, eritrocītus, leikocītus, olbaltumvielas. Lielākais hemodialīzes trūkums – asiņu bioķīmisko rādītāju pasliktināšanās procedūru starplaikos, kuru dēļ cieš arī pacienta pašsajūta, turklāt ar laiku jāizvada arvien lielāks liekā šķidruma daudzums, kas uzkrājas organismā.
Daļai pacientu izmanto citu nieru aizstājterapijas metodi – peritoneālo dialīzi.
Šajā gadījumā par dabisku filtru tiek izmantota paša pacienta vēderplēve, kas no iekšpuses izklāj vēdera dobumu. Pirms dialīzes sākšanas vēdera sieniņā tiek ievietots katetrs, caur kuru vēdera dobumā turpmāk ik dienu tiks ievadīts dialīzes šķīdums.
Procedūru var veikt divējādi – nepārtraukti vai automatizēti. Pirmajā gadījumā katetram pievieno maisu ar dialīzes šķīdumu, kurš tiek iepildīts vēdera dobumā un sešas stundas attīra organismu. Pēc tam katetram pievieno tukšu maisu, kurā satek izlietotais šķīdums. Tukšo un pilno maisu apmaiņa notiek četras reizes dienā, tas ir, praktiski nepārtraukti.
Dialīzi var veikt arī ar neliela aparāta – ciklera – palīdzību. To iespējams ieprogrammēt, lai veiktu 4–8 dialīzes šķidruma apmaiņas reizes noteiktā laika periodā, piemēram, naktī. No rīta aparātu atvieno no katetra un pacients var doties uz darbu vai augstskolu. Taču ilgtermiņā par visefektīvāko nieru aizstājterapijas metodi tiek uzskatīta šī orgāna transplantācija. Ik gadu Latvijā donora nieres pārstādīšanu veic 60–70 pacientiem.
Nierēm var būt mazspēja
* ja glomerulu filtrācijas ātrums (GFĀ), kas raksturo nieru funkcionālās spējas, ir zemāks par 60 ml/min,
* konstatēta olbaltuma klātbūtne urīnā – mikroalbuminūrija,
* ja radušās izmaiņas urīna analīzē, paaugstināts asinsspiediens, tūska (kāju, sejas),
* ja izmeklējumos atklātas dažādas izmaiņas, piemēram, cistas nierēs, nierakmeņi, sašaurinājumi urīnvados.
