Latvija iet pareizā virzienā. Saruna ar Amerikas latviešu apvienības priekšsēdētāju Pēteri Blumbergu 22
Pēteris Blumbergs šogad izraudzīts par Amerikas latviešu apvienības (ALA) priekšsēdi. 1951. gadā dibinātā ALA ir Amerikas latviešu organizāciju centrālā apvienība, kas pārstāv un vieno ap 90 000 latviešu visā Amerikā. Pie ALA pieder vairāk nekā 140 dažādas latviešu organizācijas – biedrības, baznīcas un kultūras organizācijas – un gandrīz 5000 biedru no visām ASV pavalstīm. Maizes darbs P. Blumbergam ir ASV vēlēšanu komisijā, raugoties, no kurienes politiķi saņem līdzekļus savām vēlēšanu kampaņām un kas ir ziedotāji.
Mūsu saruna notika ASV pie Garezera, Pētera vecāku mājā. Pētera vecāki Ināra un Gunārs izaudzinājuši četrus krietnus dēlus. Pēteris jau pirms desmit gadiem bija Amerikas Latviešu apvienības vadītāja vietnieks, bet toreiz viņš vēl augstāku sabiedrisko amatu nevēlējās uzņemties, tāpēc ka vairāk uzmanības gribēja veltīt bērniem. Tagad četri dēli jau paaugušies un viņam ir vairāk laika sabiedriskiem pienākumiem. Otrs iemesls, kāpēc Pēteris piekrita kandidēt uz ALA priekšsēža amatu, ir starptautiskā ģeopolitiskā situācija.
Pēteris Blumbergs atceras: – Pirms 13 un 12 gadiem, kad Jānis Kukainis, tagadējais Pasaules brīvo latviešu apvienības priekšsēdis, vadīja Amerikas latviešu apvienību, un es kā viņa vietnieks biju atbildīgs par apvienības politisko jeb informācijas nozari, mūsu galvenais mērķis bija Latvijas iekļūšana NATO. Mēs pie tā rūpīgi strādājām. Polija, Čehija un Ungārija bija pirmās Austrumeiropas valstis, ko NATO uzņēma, un pēc tam tika domāts, ka varētu arī Baltijas valstis uzņemt. Toreiz popularizējām šo ideju Amerikas politiķu vidū, presē un sabiedrībā. Kad Latvija beidzot iekļuva NATO, šķita, ka darbs padarīts. Taču pirms pusotra gada, kad sākās notikumi Krimā un Ukrainā, nospriedu, ka nu atkal kaut kas jādara un varu būt noderīgs sabiedrībai tajos jautājumos, kuros sevi uzskatu par lietpratēju.
– Vai tagad atkal jārīko konferences, jāpārliecina politiķi?
– Pēdējo desmit gadu laikā esam bijuši tie, kuri brīdinājām ASV valdību par Putinu. Apvienotā baltiešu komiteja ASV rīkoja informācijas seminārus, arvien publicējot to materiālus, uzsverot domu – ar Putinu jāuzmanās. Stāstījām, kā Krievijā apcietināja žurnālistus, un par Ļitviņenko, kurš tika noindēts.
Latvija tagad ir NATO valsts, un var sagaidīt, ka vajadzības gadījumā pārējās NATO valstis Latviju aizstāvēs. Bet atgādinājumi tomēr ir vajadzīgi.
Mēs arī meklējam atbalstu Ukrainai. ALA kongresā pieņēmām rezolūciju, ka jāatbalsta Ukrainas valsts un jāturpina Amerikas atbalsts Latvijai ar militāru klātbūtni, šo atbalstu palielinot.
