Holandiešu monarha dzimtas saknes ir Kurzemē 3
Šodien Nīderlandes karalis Vilems Aleksandrs tiksies ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni Rīgas pilī un piedalīsies svinīgajā ziedu nolikšanas ceremonijā pie Brīvības pieminekļa. Vēlāk Nīderlandes karalim plānotas tikšanās ar Ministru prezidentu Māri Kučinski un Saeimas priekšsēdētāju Ināru Mūrnieci. Dienas otrajā pusē Nīderlandes karalis Vilems Aleksandrs Latvijas Nacionālās bibliotēkas Tautas grāmatu plauktam dāvinās grāmatu un apskatīs izstādi “Rembranta ēnā”. Plānota arī karaļa piedalīšanās Nīderlandes – Latvijas biznesa seminārā “Get Connected” Rīgas Brīvostas pārvaldē. Dienas noslēgumā Rīgas pilī notiks Valsts prezidents Raimonda Vējoņa un Ivetas Vējones kundzes rīkotās oficiālās vakariņas par godu Nīderlandes karalim. Otrdien Nīderlandes karalis Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā tiksies ar kultūras ministri Daci Melbārdi, lai apskatītu izstādi “Latvijas gadsimts”. Viņas Majestāte Nīderlandes karaliene Maksima nepievienojās karalim valsts vizītē Latvijā, jo nedēļas nogalē apmeklēja savas māsas bēres Buenosairesā.
Vēsturnieks, sportists, pilots, jūrnieks, tēvs
Nīderlandes karalis Vilems Aleksandrs dzimis 1967. gadā. Pēc vidusskolas beigšanas divus gadus dienējis Nīderlandes Karaliskajā Jūras kara flotē un līdz kļūšanai par karali bija Nīderlandes armijas rezerves virsnieks. Studējis vēsturi Leidenes universitātē, kur viņa maģistra darba tēma bija “Nīderlandes atbilde uz Francijas prezidenta Šarla de Golla lēmumu pamest NATO integrēto pavēlniecību”. Studenta gados viņš esot mēdzis bieži iedzert alu, iegūstot pavārdu “Prins Pils” (“Pils (alus šķirne) princis”) un reiz ar auto iebraucot pilsētas kanālā. Bez dzimtās holandiešu valodas Vilems Aleksandrs runā angļu, spāņu, franču un vācu valodā.
2002. gadā apprecējās ar Argentīnas investīciju baņķieri Maksimu Sorregietu, ģimenē ir trīs meitas: Orānijas princese Katarina Amālija (2003), princese Aleksija (2005) un princese Ariane (2007). Visas karaļa atvases mācās valsts skolās. Kroņprinča laulības izraisīja strīdus Nīderlandes sabiedrībā, jo līgavas tēvs Horhe Sorregieta savulaik bija ieņēmis amatus Argentīnā militārās diktatūras laikā. Viņš nepiedalījās meitas kāzās.
2013. gada janvārī Nīderlandes karaliene Beatrikse paziņoja par atteikšanos no troņa vecākā dēla Vilema Aleksandra labā, kurš oficiāli kļuva par valsts galvu 2013. gada aprīlī. 51 gadu vecais karalis Vilems Aleksandrs šobrīd ir otrs jaunākais monarhs Eiropā pēc Spānijas karaļa Felipes VI.
Karalis ir aizrautīgs sportists, īpaši interesējas par ūdens sporta veidiem un ūdeņu tīrību un apsaimniekošanu. Nīderlandes vēsture ir nemitīga pretstāve jūrai, no kuras ūdeņiem atgūta sestā daļa no valsts teritorijas (41 500 kv. km), no kuras tikai puse ir par vienu metru augstāk virs jūras līmeņa. Pirms kļūšanas par karali Vilems Aleksandrs bija Starptautiskās olimpiskās komitejas loceklis un Nīderlandes infrastruktūras un vides ministra padomnieku komitejas priekšsēdētājs, kā arī ANO ģenerālsekretāra padomnieku komitejas priekšsēdētājs ūdens apsaimniekošanas un tīrības jautājumos.
1986. gadā ar segvārdu V. van Burens viņš piedalījās tradicionālajā 200 kilometru slidojumā “Elfstedentocht” pa valsts kanāliem caur 11 pilsētām, bet 1992. gadā skrēja Ņujorkas maratonā.
Vilemam Aleksandram ir pilota licence, un viņš izteicies – ja nebūtu karalis, viņš vēlētos vadīt lielās pasažieru lidmašīnas kā “Boeing – 747”. 1989. gadā viņš kā brīvprātīgais veica lidojumus Kenijā Āfrikas Medicīnas un izglītības fonda uzdevumā, bet 1991. gadā pilotēja Kenijas savvaļas dzīvnieku fonda lidmašīnu.
Savas mātes karalienes Beatrikses valdīšanas laikā Vilems Aleksandrs bieži vadīja Nīderlandes karaļnama lidmašīnu ārzemju vizītēs. 2017. gada maijā karalis atklāja, ka 21 gadu darbojies kā otrais pilots Nīderlandes lidsabiedrībā KLM, divreiz mēnesī vadot lidaparātu “Fokker 70” vietējos reisos arī pēc kāpšanas tronī.
Aptaujas liecina, ka atbalsts monarhijas institūtam Nīderlandes sabiedrībā mazinājies no 80% 2008. gadā līdz 65% 2016. gadā. Vilems Aleksandrs spējis uzspodrināt monarhijas tēlu, un viņa attēls ir uz jaunas desmit eiro piemiņas monētas. Nīderlandes karaļnams ir viens no dārgākajiem Eiropā un izmaksā aptuveni 40 miljonus eiro gadā, nerēķinot izdevumus drošībai. Karalim nav jāmaksā nodoklis par savu 880 000 eiro algu. Karaliskās ģimenes nauda ir noguldīta fondos, kas arī nemaksā nodokļus. Nodokļu maksātājiem jāsedz rēķini par karaļnama rezidenču uzturēšanu un drošību.
Holandiešu monarha dzimtas saknes ir Kurzemē
Maz zināms ir fakts, ka holandiešu monarha dzimtas saknes ir Kurzemē. Karaļa Vilema Aleksandra radu rakstus ir izpētījis Rundāles pils muzeja direktors Imants Lancmanis. Pēc viņa apkopotajiem datiem, 17. gadsimtā Kurzemes hercogs Jēkabs apprec Prūsijas-Brandenburgas princesi Luīzi Šarloti. Starp viņu bērniem ir princese Marija Amālija. Viņas vecākais dēls kļūst par Zviedrijas karali Frederiku I, bet meita apprec vienu no Nīderlandes prinčiem, kurš pārstāv tagadējā Nīderlandes karaļa dinastiju. Tas nozīmē, ka hercoga Jēkaba mazmeita kļūst par joprojām pastāvošās Orānijas-Nasavas dinastijas ciltsmāti. Kā intervijā LNT atzīst Imants Lancmanis, saskatāma arī Nīderlandes karaļa un Kurzemes hercogu Ketleru vizuāla līdzība.
Karaļnama asiņu jaukumā bijis daudz pieplūdumu no visām pusēm, bet Ketleriem bija viena specifiska īpašība. Viņi bija ļoti liela auguma, kāds ir arī karalis. Visi Ketleri bija izteikti rudi, un arī karalis ir gaišmatains. Eiropas karaļnamu biogrāfi izpētījuši, ka Vilema Aleksandra senču saites nostāda viņu 889. vietā rindā uz Britānijas troni. Britu mediji iesaka Vindzoru karaļnamam ņemt vērā Nīderlandes piemēru, karalienei Beatriksei pēc savas gribas atkāpjoties un nododot troni vecākajam dēlam ceremonijā bez liekas pompozitātes.
Latvijā kopš 90. gadiem dzīvojošais holandietis Ebings Osinga, kurš vada Nīderlandes–Latvijas Tirdzniecības kameru, atzīmē, ka karaļpāris ir tautā mīlēts par spīti tam, ka ne visi holandieši ir apmierināti, cik dārgi izmaksā karaļnama uzturēšana. Tiek lēsts, ka kopējās gada izmaksas mērāmas no 300 līdz 400 miljoniem eiro. Vērtējot karaļpāra vizīti Rīgā, viņaprāt, tā Latviju padarīs zināmāku Nīderlandē.
