Latvija ieņem desmito vietu pasaulē pēc pašnāvību skaita 4
Latvija joprojām ieņem desmito vietu pasaulē pēc mirstības pašnāvības gadījumā, tomēr šo traģisko nelaimi ir iespējams novērst, šodien, atklājot psihiskajai veselībai veltītu sociālo kampaņu “Nenovērsies”, uzsvēra veselības aprūpes speciālisti.
Psihiski uzvedības traucējumi ir viens no būtiskākajiem pašnāvību riska faktoriem, sacīja Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) sabiedrības veselības analītiķis Toms Pulmanis. Pētījumi liecina, ka aptuveni 90% pašnāvībās mirušo ir konstatējami kādi psihiski traucējumi.
Speciālisti uzsvēra, ka pastāv ļoti dažādi psihisko traucējumu veidi, to vidū ir arī depresija, miega un ēšanas traucējumi, demence un šizofrēnija. Tomēr lielākā daļa šo traucējumu ir sekmīgi ārstējami.
Psihiatre Inga Zārde aicināja saprast, ka vizīte pie psihiatra vai psihoterapeita ne ar ko neatšķiras no vizītes pie jebkura cita veselības aprūpes speciālista, un mudināja nebaidīties meklēt palīdzību.
Ja tomēr šīs bailes ir grūti pārvarēt, speciālisti aicina ielūkoties kampaņas “Nenovērsies” mājaslapā “www.nenoversies.lv“, kurā ir raksturoti psihisko traucējumu veidi un pazīmes, kā arī iespējas saņemt palīdzību un palīdzēt līdzcilvēkiem, kurus piemeklējušas šādas veselības problēmas.
“Absolūta veselība ir fiziskās un garīgās veselības kopums,” sacīja Veselības ministrijas (VM) parlamentārais sekretārs Renārs Putniņš. Par labu iedzīvotāju psihisko veselību nav iespējams runāt, ja sabiedrībā valda aizspriedumi un mīti pret iedzīvotājiem, kurus skārušas psihiskās veselības problēmas, kā arī slimības skarto cilvēku bailes vērsties pēc palīdzības, viņš norādīja.
Lai mazinātu aizspriedumus pret vēršanos pēc specializētas palīdzības psihisku veselības problēmu gadījumā, kā arī pret personām, kuras tās skārušas, VM un SPKC speciālisti arī sagatavojuši televīzijas reklāmas klipu. Kampaņas laikā plānotas arī vides reklāmas, tiešsaistes diskusijas un lekcijas, kā arī privāti praktizējošu psihiatru bezmaksas konsultācijas. Kampaņas materiālus paredzēts izsūtīt izglītības iestādēm, senioru organizācijām, ģimenes ārstiem un citām mērķauditorijām.
SPKC rīcībā esošā informācija liecina, ka Eiropas Savienībā (ES) vidēji katram trešajam iedzīvotājam ir kāda psihiska vai neiroloģiska saslimšana. Latvijā 2012.gadā ar šādām diagnozēm ārstēti 6,3% iedzīvotāju.
Viens no psihisko traucējumu veidiem ir depresija, kuras izplatība 15 līdz 64 gadus vecu iedzīvotāju vidū Latvijā varētu būt 6,7%, tomēr ne visi vēršas pēc palīdzības, liecina SPKC dati.
SPKC un pētījumu centra SKDS veikta iedzīvotāju aptauja atklāj, ka 68% iedzīvotāju zina, kur vērsties pēc palīdzības gadījumā, ja rodas aizdomas par psihiskiem traucējumiem, bet 20% nezina un 12% ir grūti pateikt, vai viņi zina, kur meklēt palīdzību.
41% iedzīvotāju norādījuši, ka gadījumā, ja kāds no viņu ģimenes locekļiem saslimtu ar psihisku slimību, viņi to slēptu citiem, tostarp draugiem. 37% neslēptu šo faktu.
No aptaujātajiem 1005 cilvēkiem 44% norādījuši, ka pirmā vēlme situācijā, kad viņiem sabiedriskajā transportā blakus apsēžas cilvēks ar acīmredzamiem psihiskiem traucējumiem, ir pārsēsties citur. 26% tā arī rīkotos, savukārt 24% paliktu sēžam, bet ignorētu un novērsos no šī cilvēka. Pozitīvi, ka 17% aptaujāto pirmā vēlme būtu saprast, vai šim cilvēkam konkrētajā situācijā ir nepieciešama palīdzība.
Citi pētījumi rāda, ka vidēji 67% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 64 gadiem uzskata, ka psihiski slimus cilvēkus sabiedrībā vērtē par zemu vai pat diskriminē.
