Latvijā iedzīvotāju vidējais vecums pērn bija 42,9 gadi. Pierīgā rādītājs viszemākais, Latgalē – augstākais 3
Latvijā iedzīvotāju vidējais vecums pagājušajā gadā bija 42,9 gadi, aģentūrai LETA pavēstīja Centrālajā statistikas pārvaldē.
Tostarp mazākais iedzīvotāju vidējais vecums pagājušajā gadā bija Pierīgā – 40,7 gadi, bet lielākais iedzīvotāju vidējais vecums bija Latgalē – 45,2 gadi.
Statistikas pārvaldē norāda, ka nelielais dzimstības pieaugums 2013.-2016.gadā veicināja bērnu un jauniešu skaita palielināšanos, taču kopš 2017.gada dzimstība samazinās. Līdz ar kopējo iedzīvotāju skaita pieaugumu bērnu skaits vecumā līdz 14 gadiem pērn nedaudz palielinājās – par 485, tomēr viņu īpatsvars trešo gadu pēc kārtas bija 16% no iedzīvotāju kopskaita.
Vienlaikus iedzīvotāju skaits vecumā no 15 līdz 63 gadi pērn pieauga par 2596, bet šis vecuma grupas iedzīvotāju īpatsvars sasniedza 61,7% no kopējā iedzīvotāju skaita. Tajā pašā laikā senioru jeb iedzīvotāju vecumā virs 64 gadiem skaits pieauga par 4170 jeb 1%, īpatsvaram sasniedzot 22,4%.
Statistikas pārvaldes dati arī liecina, ka no visiem Latvijas nepilsoņiem 75,5% ir vecumā virs 50 gadiem, no visiem citu valstu pilsoņiem šādā vecumā ir 66,5%, bet tikai 37,8% Latvijas pilsoņu ir vecumā virs 50 gadiem.
Lielākais bērnu un pusaudžu (0-14 gadi) īpatsvars pērn bija Pierīgā – 18,8% no visiem reģiona iedzīvotājiem, bērnu skaitam 2022.gadā pieaugot par 1,4% jeb 1000. Bērnu skaits pērn palielinājās arī Vidzemē – par 0,4% jeb 111.
Vienlaikus mazākais bērnu un pusaudžu īpatsvars bija Latgalē – 13,6%, kur arī visvairāk samazinājās viņu skaits – par 1,1% jeb 374 bērniem.
Valstspilsētās bērnu īpatsvars svārstījās no 18,2% Jelgavā līdz 14,6% Daugavpilī. Visjaunākais bija Mārupes novads, kurā 26,6% no visiem iedzīvotājiem bija bērni vecumā līdz 14 gadiem, bet Krāslavas un Augšdaugavas novadā šajā vecumā bija attiecīgi tikai 11% un 11,8% iedzīvotāju.
Iedzīvotāju īpatsvars vecumā 15-63 gadi svārstās no 60,7% Kurzemē līdz 62% Rīgā. Darbspējas vecuma iedzīvotāju skaits pieauga Pierīgā – par 4200, kā arī Rīgā – par 3000, bet visvairāk samazinājās Latgalē – par 2100. Valstspilsētās darbspējas iedzīvotāju īpatsvars svārstās no 62% Rīgā līdz 59,1% Valmierā. Vismazāk iedzīvotāju šajā vecumā bija Valkas novadā – 57,5%, bet visvairāk Rēzeknes novadā – 64,8%.
Visos reģionos, izņemot Pierīgu, vairāk nekā 22% iedzīvotāju ir vecumā virs 64 gadiem, tostarp visvairāk Latgalē – 24,7%, bet vismazāk Pierīgā – 19,4%. Valstspilsētās lielākais senioru īpatsvars ir Ventspilī – 25,4%, bet vismazākais īpatsvars Jelgavā – 20,9%. Visvairāk senioru ir Krāslavas un Valkas novados – attiecīgi – 27,3% un 27,2% iedzīvotāju ir vecumā virs 64 gadiem, kamēr vismazāk ir Mārupes novadā – 11,1%.
Jau vēstīts, ka 2022.gada sākumā Latvijā dzīvoja 1,883 miljoni iedzīvotāju, kas ir par 0,4% jeb 7300 vairāk nekā gadu iepriekš
