Foto: EPA/Scanpix/LETA

Latvijā gaidāms ekstremāli stiprs karstums! Kā sevi pasargāt? 0

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs šodien izplatījis sarkano karstuma brīdinājumu.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5
Kokteilis
Personības TESTS. Kādu iespaidu tu par sevi radi? Šis attēls palīdzēs tev to noskaidrot
RAKSTA REDAKTORS
4 biežākās kļūdas, kāpēc topošie šoferi “izkrīt” CSDD braukšanas eksāmenā. Tās der atcerēties arī pieredzējušiem šoferiem
Lasīt citas ziņas

Šodien laika posmā no plkst. 12:00 līdz 15:00 un rīt dienā Latvijā gaidāms ekstremāli stiprs karstums – vietām gaisa temperatūra paaugstināsies līdz +33º.

Jau iepriekš rakstījām, ka pētījumi liecina, ka intensīva karstuma periodus, kad gaisa temperatūra ievērojami un ilgstoši pārsniegs komfortam nepieciešamo +25 °C robežu, Latvijā nāksies piedzīvot arvien biežāk. Ieilgusi tveice, kad arī naktīs termometra stabiņš nenoslīd zemāk par +20 °C, var veicināt termālo stresu, kura dēļ cilvēks jūtas apātisks un noguris, cieš no reiboņiem, galvassāpēm, sliktas dūšas, fizisko un garīgo spēju samazināšanās. Kā izturēt karstumu, nekaitējot veselībai?

CITI ŠOBRĪD LASA

Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūta direktors Ivars Vanadziņš novērojis, ka ekstrēmi karsto dienu skaits Latvijā gadu no gada aug. No tā visvairāk cieš pilsētnieki, it īpaši tie, kuri dzīvo vai strādā rajonā ar blīvu apbūvi, kurā nav zaļo apstādījumu, kas varētu neitralizēt karstumu. Ēku sienas un asfalts sakarst un saglabā siltumu arī naktīs, neļaujot gaisam atdzist, tādēļ diena sākas ar augstu karstuma līmeni.

Piemēram, Rīgā veiktie pētījumi liecina, ka dienās, kad gaisa temperatūra vairākas dienas pēc kārtas pārsniedz +30 °C un ir augsti gaisa mitruma rādītāji, zemes virsmas temperatūra atsevišķās vietās pārsniedz pat +50 °C. Karstuma stresa līmeni, kas nelabvēlīgi ietekmē pašsajūtu, ietekmē vairāki apkārtējās vides faktori – ne tikai temperatūra, bet arī saules vai virsmu starojuma siltums, mitrums un gaisa cirkulācijas ātrums.

Organisma pārkaršanu var izraisīt ne tikai tiešie saules stari, bet arī citi siltuma avoti, piemēram, darbs pie plīts vai iekārtas, kas izdala siltu gaisu. Karstuma sajūtu vēl vairāk pastiprina bezvējš un paaugstināta ūdens tvaiku koncentrācija gaisā. Šādos apstākļos organisms vairs nespēj nodrošināt līdzsvaru starp siltuma veidošanos, tā uzņemšanu no ārējās vides un atdevi.

Sausā laikā +25 °C temperatūrā organisms caur ādu un izelpu stundā zaudē 75 gramus ūdens, mitrā laikā – tikai 24. Paaugstināts gaisa mitrums samazina organisma izturību pret karstuma slodzi. Pat nelielas fiziskas piepūles laikā paaugstinās ķermeņa temperatūra, paātrinās sirdsdarbība, parādās nogurums un miegainība, bet smags fizisks darbs vai sportošana var kaitēt veselībai vai pat apdraudēt dzīvību. To, kāda starpība ir starp sausu un mitru karstumu, būs izjutis ikviens, kurš svelmē mēģinājis kaut ko darīt siltumnīcā.

To, kā cilvēks panes ekstrēmu karstumu, nosaka organisma pielāgošanās spējas. Jutību pret to palielina vecums – virs 45 gadiem, liekais svars, vāja fiziskā sagatavotība, vielmaiņas traucējumi, alkohola vai medikamentu lietošana, paaugstināts asinsspiediens.

Reklāma
Reklāma

Izpētīts, ka karstuma viļņu visvairāk skartajās Eiropas valstīs to laikā par 12% palielinājās mirstība no sirds asinsvadu slimībām, it īpaši sirds mazspējas un insulta.

Lai nepārkarstu, nepieciešams:

1. palielināt izdzertā šķidruma daudzumu un lietot to, pat tad, ja vēl neslāpst,

2. pamīšus lietot vēsu ūdeni ar minerālūdeni, lai uzturētu sāļu līdzsvaru organismā,

3. izvairīties no ilgstošas fiziskas piepūles saulē vai karstās, nevēdinātās telpās,

4. nelietot alkoholu, stipru kafiju un tēju, jo šie dzērieni pastiprina organisma atūdeņošanos,

5. atvēsināties, peldoties vai ejot dušā, vannā, norīvējoties ar slapju dvieli,

6. valkāt gaišu, brīvi krītošu un elpojošu apģērbu, piemēram, kokvilnas vai lina auduma,

6. nēsāt galvassegu,

7. lietot aizsargkrēmu, lai izvairītos no ādas apdegumiem.

Atpūšoties pie ūdenstilpnēm, jāatceras, ka sakarsušam cilvēkam ūdenī jāiet lēnām – pretējā gadījumā strauja ķermeņa temperatūras maiņa radīs šoku organismam un var izraisīt muskuļu krampjus vai asinsrites un pat sirdsdarbības traucējumus.

SAISTĪTIE RAKSTI