Latvijā gada laikā noslepkavoti 67 iedzīvotāji. Policija min satraucošu tendenci 1
Pagājušajā gadā valstī reģistrētas 67 slepkavības, kas ir par 20 slepkavībām mazāk nekā gadu iepriekš, liecina Valsts policijas apkopotā informācija.
Kriminālpolicijas priekšnieks Andrejs Grišins gan vērsa uzmanību uz satraucošu tendenci, proti, starp pērn reģistrētajām slepkavībām septiņas bija dubultslepkavības.
Tāpat noziegumu izdarītāji nereti ieguldījuši pūles noziegumu pēdu slēpšanā.
Patiesais vardarbīgā nāvē mirušo cilvēku skaits valstī pērn gan ir bijis lielāks, jo vairāki desmiti cilvēki dzīvību zaudējuši pēc smagiem miesas bojājumiem. Šādi kriminālprocesi juridiski kvalificējas kā smagu miesas bojājumu nodarīšana, kura rezultātā iestājusies cilvēka nāve, nevis kā slepkavība.
Neskatoties uz to, ka dažkārt slepkavības uzreiz nav iespējams atklāt, policijas darbs šādu vardarbīgu noziegumu izmeklēšanā nekad nav apstājies. To apliecina pagājušā gadā atklāta slepkavība Kuldīgas pusē, kura bija izdarīta 2009.gadā. Toreiz nogalināta kāda ģimene, taču pērn izdevās aizturēt divas personas aizdomās par šo noziegumu un pat atrast lietisko pierādījumu – lodi.
Runājot par citiem noziegumiem Grišins vērsa uzmanību uz to, ka pērn reģistrētas 530 lietas pret tikumību un dzimumneaizskaramību, kas ir par 80 lietām vairāk nekā 2015.gadā. Pietiekami daudzos gadījumos šie noziegumi vērsti pret nepilngadīgajiem.
Tāpat pagājušā gadā nelikumīgas pornogrāfijas jomā reģistrētas 313 lietas, kas ir par 87 kriminalprocesiem vairāk nekā gadu iepriekš.
Grišins gan vērsa uzmanību, ka nelikumības pornogrāfijas jomā ir latents noziegums, taču policija pērn bija pievērsusi pastiprinātu uzmanību šo noziegumu apkarošanai un tas atspoguļojās arī rezultātos. Šādi noziegumi faktiski tiek izdarīti kibervidē un tam ir arī starptautisks raksturs.
