Latvija esot tikai “ķieģelītis Eiropas sienā” 1
“Neesmu vainīga, viņš pats atnāca,” – šī slavenā frāze no padomju kinokomēdijas “Briljantu roka” nāca prātā, klausoties Krievijas politiķu un diplomātu spriedumus par Ukrainas notikumiem Jāņa Urbanoviča organizētajā “Baltijas foruma” konferencē.
Pasākums ieturēts pieklājīgos toņos, nav manāmas šobrīd Krievijā tik populārās impēriskās līksmības par Krimas “atgūšanu” un citiem ģeopolitiskiem sasniegumiem. Urbanoviča ilggadējais partneris Igors Jurgens pat atļaujas bilst kritisku vārdu par Krievijas propagandu – tas, ka televīzijas visu laiku stāstot aplamības par “fašistiem” Ukrainā, nevienam par labu nenākot. Klātesošo vaigs pārsvarā norūpējies, tomēr Krievijas vainu notikušajā viņi kategoriski noliedz, visu “putru” esot ievārījusi Eiropas Savienība ar savu Austrumu partnerības programmu. Izskan arī brīdinājumi Latvijai, kas šo jautājumu iepriekš pieteikusi kā vienu no nākamā gada ES prezidentūras prioritātēm.
Uzmanības centrā Konstantīns Kosačevs – bijušais Krievijas Valsts domes Starptautisko lietu komitejas vadītājs, 2012. gadā iecelts par valsts aģentūras “Rossotrudņičestvo” vadītāju. Tās pamatuzdevums – darbs ar Krievijas “tautiešiem” ārvalstīs. Tā darbojas Krievijas Ārlietu ministrijas pārraudzībā un tiek uzskatīta par vienu no galvenajām tā dēvētās maigās varas realizētājām. Nupat to savā pārskatā pieminējusi Latvijas Drošības policija, par ko Kosačevs ir manāmi aizskarts un velta Latvijas drošībniekiem pāris asas piezīmes. Viņš pārmet Rietumiem, ka tie pārāk vienkāršoti tulkojot Ukrainas notikumus, un brīdina, ka situāciju neizdosies atrisināt “spiežot” uz Krieviju. Viņaprāt, Ukraina esot iedzīta strupceļā, kad tai likuši izvēlēties, ar ko tā gribētu būt kopā – ar Eiropas Savienību vai Krieviju. “Tas ir tāpat kā mazam bērnam likt izvēlēties, kuru viņš mīl vairāk – mammu vai tēti. Tas ir cietsirdīgi,” salīdzina politiķis. Krīze neesot Krievijas izprovocēta, pie tās vainīga Eiropas Savienība, kas visus Kijevas Maidana dalībniekus uztvērusi kā demokrātiskos spēkus un neko neesot bildusi par to, ka protestos piedalās arī “fašisti” un ka tiek gāzta likumīgā Ukrainas vara. “Šī klusēšana bija aplams signāls Krimai un Austrumukrainai, situācija nelika ilgi gaidīt,” spriež Kosačevs, bet nerunā par to, ka Krievija nekavējās izmantot šo situāciju, pievācot sev daļu no Ukrainas teritorijas.
Vēl pāris Kosačeva ieteikumu Latvijai, kas, pēc viņa domām, esot izvēlējusies nepareizo attīstības ceļu, jo nepareizi novērtējusi savus draudus: “Ja uzdod jautājumu, vai jūsu problēmas atrisināja dalība Eiropas Savienībā un NATO, es teiktu, ka ne. Latvijā nav attīstījusies lauksaimniecība un rūpniecība, bet banku sektors. Latvija ir tikai viens ķieģelītis Eiropas sienā.” Viņš iesaka ņemt piemēru no Somijas un tās īstenotās finlandizācijas politikas (tā tika dēvētas Somijas īpašās attiecības ar Padomju Savienību aukstā kara gados), jo “šis modelis man patīk labāk nekā tas, ko īsteno Latvija”.
Latviju gatavs pamācīt arī Krievijas vēstnieks Aleksandrs Vešņakovs, kurš brīdina gaidāmās ES prezidentūras laikā neaizrauties ar Austrumu partnerības politiku, kā to esot darījusi Lietuva. Eiropa esot uztiepusi Kijevai izvēli, kurai tā neesot bijusi gatava, un – kas būtiski – neesot ņēmusi vērā Krievijas īpašās intereses (t.i., Putina loloto Eirāzijas savienības projektu). “Tā vietā, lai veidotu kopēju Eiropas māju, ir uzzīmētas atdalošas līnijas pēc principa – kas nav ar mums, tas ir pret mums,” uzskata diplomāts. Un atkal jau vainīga Eiropa, nevis Krievija.
